Pērkam elektroauto, bet domājam kā "fūru" šoferi. "Zinātne vai muļķības" ar Timrotu un Korsaku-Millu  (11)

Viens no jautājumiem, ko vairākkārt bija minējuši klausītāji kā pretargumentu elektrodzinēju automašīnām, bija to it kā šķietamie trūkumi krīzes situācijās. Un ja nu karš sākas arī Latvijā? Ar elektroauto nekur neaizbēgsi, bet ar pilnu bāku nobrauksi 1000 kilometrus! Dzirdot šādus iemeslus, Pauls Timrots retoriski vaicā: "Un uz kurieni tad tu brauksi? Uz Suvalku koridoru patusēt rindā?"

Izvēršot atbildi par to, ka iekšdedzes dzinēju automašīnas esot uzticamāks variants krīzes brīžos, Timrots spriež – tā ir bezjēdzīga domāšana. "Šīs fobijas par kariem un X stundām... tu nemaz nezināsi, uz kuru pusi braukt, jo sakari būs beigušies vēl ātrāk. Ja nu ir šāda fobija, turi pilnu bāku katru vakaru vai arī elektroauto liec lādēties katru vakaru. Un tāpat visi var sastrēgt arī benzīntankā." Bet ja tiešām ir šāda uz izņēmuma gadījumiem vērsta domāšana, tad prātīgi mājās turēt ne tikai vairākas kannas ar benzīnu, bet arī sagatavot velosipēdus, ko paņemt līdzi mašīnā un mīties tālāk, kad bāka būs tukša, turpina Timrots.

"Elektrum" mobilitātes eksperts Edgars Korsaks-Mills turklāt arī piekrīt, ka nevar visas izvēles dzīvē izdarīt, apsverot atsevišķus izņēmuma gadījumus. Cilvēki nereti saka – un ko tad ar savu elektroauto darīsi, kad ārā būs mīnus 30 grādi? Patēriņš būs uz pusi lielāks, nekur aizbraukt nevarēsi. "Bet tad ir jautājums – tieši cik bieži mums ir šādas ziemas? Ja tā ir viena diena, tu to tāpat vari pārplānot citādāk," uzskata speciālists.

Vēl viens arguments karstajās debatēs "elektroauto pret iekšdedzes dzinēja auto" ir maksimālais nobraukums – ar pilnu bāku var norullēt 1000 kilometrus. Ar elektrodzinēju auto ne gluži, kaut daži augstā plauktiņa modeļi šim psiholoģiski zīmīgajam mērķim tuvojas. Bet... vai no tā ir kāda jēga?

"Vai tie ir kaut kādi dīzeļa tālbraucēji? Kur viņi rullē? Katru otro dienu ekskursijā uz Rumāniju? Tu visu laiku staipi līdzi tādu resursu, kas būs noderīgs kaut kad nedēļas beigās. Tā ir milzīga masa, kas vairo patēriņu un rada zaudējumus. Tu, vizinot līdzi tos 100 litrus dīzeļa, "pakās" arī dīzeli, ar ko tu brauc," stāsta Timrots un turpina: "Tās lielās baterijas ir kaut kāds ārprāts, no kura būtu jātiek vaļā. Tieši tāpēc attīstās uzlādējamie hibrīdi (PHEV jeb plug-in hibrīdi), jo tur vajag piecreiz mazāku bateriju. Ar to pašu litija jonu daudzumu pietiek piecām mašīnām un pieciem normāliem nobraukumiem, nekā krāt vienai "Teslai" pa 100 tūkstošiem, lai tā viena pati var aizbraukt tālāk."

Viņaprāt, ja gribam to planētu kopā glābt, uzlādējamie hibrīdi ir diezgan labs variants. "Tiem katram ir maza baterija, ar ko pietiek 50-100 kilometriem. Pārējais – benzīna dzinējs. Tas ir no dzelzs, to mēs mākam izrakt, tā netrūkst. Visi kobalti un litiji – tur ir lielas bažas, vai visiem pietiks, ja visi gribēs 1000 kilometrus ar vienu uzlādi norullēt."

Korsaks-Mills vēl piebilst, ka uzskats par elektroauto nepraktiskumu ikdienas braucieniem sakņojas novecojušā informācijā. Jā, pirmie elektroauto varēja nobraukt knapi 150 kilometrus ar vienu uzlādi, ziemā vēl mazāk. "Bet nu esam situācijā, kur šobrīd runājam par 500 un vairāk kilometriem. Nav vairs jāstājas pie katras uzlādes stacijas."

Tāpat novecojis mīts ir tas, ka elektroauto baterijas ir kā telefonu baterijas. Paies daži gadi, kapacitāte būs sarukusi tiktāl, ka auto lietošana būs mokas, ne prieks. Taču tās nedegradējas tik ātri, kā daudzi domā, turklāt gadījumos, ja bojāta kāda konkrēta šūna, to var nomainīt. Greizi domāt, ka jālidina ārā visa baterija, kas vairumā gadījumu veido 30-50% no elektroauto cenas. Un, piebalsojot Timrota argumentam par tālbraucēju domāšanu, arī Korsaks aicina parēķināt, cik tad dienā vidēji nobraucam.

Un sarunā atkal atgriežamies pie "ja nu ievajagas" izņēmumiem. Timrots šādu domāšanu salīdzina ar mednieku, kas iet "uz pīlēm". "Paņem līdzi bisīti, ar ko šaus pīles. Bet tad padomā – un ja nu lācis? Un paņem līdzi lielgabalu, stiepj atspēries. Grūti, smagi. Bet ja nu lācis? Visu dienu stiepj lielgabalu un munīciju. Tas pats ar auto. Un ja nu vajag nobraukt tūkstoti?" Un šī mērķa vārdā gatavs visu laiku pa pasauli "vizināt" līdzi divreiz smagāku bateriju. Kaut vismazākajam braucienam uz veikalu – līdzi lieka masa.

Kādus auto eksperti paši pirktu dažādos cenu segmentos no pieciem līdz pat 100 tūkstošiem eiro? Un ko eksperti domā par "Tesla" rokturiem? Vai ir sociāli pieņemami lādēt savu elektroauto, no daudzstāvenes nama septītā stāva pa logu izkarinot pagarinātāju? Kāpēc Timrots ir vilcienu fans? To visu uzzināsi, klausoties "Zinātne vai muļķības" jaunāko epizodi. Tā pieejama podkāstu platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un citās, kā arī skatāma "YouTube".

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".