Pēdējā desmitgadē ierasts, ka pasaulē jaudīgākā superdatora titula īpašnieks mainās vai ik gadu. Reizēm pat vairākas reizes vienā gadā. Nu atkal ir jauns čempions – "El Capitan", kas izmaksājis 600 miljonus ASV dolāru un kura skaitļošanas jauda sasniegs galvu reibinošus 2,746 eksaFLOPS, vēsta vietne "Interesting Engineering".
Šim skaitļotājam arī nosaukums piemeklēts atbilstošs ierīcei, kas atrodas superdatoru Olimpa virsotnē. "El Capitan" ir arī gigantiska granīta klints, gandrīz kilometru augsta. Diez vai būs kāds klinšu kāpējs, kas nebūs dzirdējis par "El Capitan" Josemītu Nacionālajā parkā. "El Capitan" virsotnes sasniegšana, kāpjot pa gandrīz vertikālu sienu, ir daudzu ekstrēmo kāpēju sapnis. Līdzīgi virsotnes ļaus sasniegt arī Lorensa Nacionālajā laboratorijā Livermorā esošais superdators.
To sāka būvēt 2023. gadā, bet pirmo reizi iedarbināja pērn novembrī. Skaitļotājs aizņem vairāk nekā 550 kvadrātmetru lielu platību. Datoru veido 44,5 tūkstoši AMD ražoto MI300A integrēto čipu, kas kombinē AMD "EPYC Genoa" centrālos procesorus un AMD CDNA3 grafiskos procesorus. Katram šādam čipam būs pieejami arī 128 gigabaiti augstas veiktspējas operatīvā atmiņa.
Kad "El Capitan" novembrī tika iedarbināts, tas tika pārbaudīts ar standartizētu superdatoru testu "High-Performance Linpack" (HPL). Superdatoru pasaulē skaitļošanas jaudu parasti mēra kā FLOPS – cik peldošā komata darbības sekundē (floating point operations per second) dators spēj veikt. HPL testā "El Capitan" sasniedza 1,742 eksaFLOPS. Līdz šim tikai trīs superdatori spējuši caursist eksaFLOPS griestus. Pirmo reizi tas notika 2022. gadā. Citiem vārdiem sakot – tie ir 1,742 kvintiljoni darbību sekundē. Kvintiljons ir skaitlis ar 18 nullēm. Taču sagaidāms, ka "El Capitan" ar laiku tiks līdz vairāk nekā 2,7 eksaFLOPS, īstenojot savu maksimālo potenciālu.
Janvārī tas oficiāli sāk darbu, un galvenie uzdevumi būs saistīti ar ASV nacionālo drošību. Tostarp arī kodolieroču digitāliem izmēģinājumiem, jaunos dizainus testējot simulācijās, kas švakākiem superdatoriem prasītu daudz ilgāku laiku. Par to, kā ASV izstrādā pirmo jauno atombumbu vairāk nekā 30 gadu laikā, var lasīt šeit: