Cik liela nozīme ir valsts atbalstam tajā, lai cilvēkus pamudinātu izdarīt ekoloģiskāku izvēli un pārsēsties no iekšdedzes dzinēja automašīnas elektroautomašīnā? To raidījumā "Zinātne vai muļķības" vaicājām satiksmes kritiķim un raidījuma "Zebra" vadītājam Paulam Timrotam, kā arī "Elektrum" mobilitātes ekspertam Edgaram Korsakam-Millam.
Timrots atgādina, ka elektroauto īpašniekiem piedāvātās priekšrocības lielākoties ir aktuālas tikai Rīgā – tiesības izmantot sabiedriskā transporta joslas un arī tas, ka nav "jāiespringst" par stāvvietu maksu. Taču viņš "nevar iedomāties, kāpēc kāds citā pilsētā ārpus Rīgas baigi gribētu elektroauto. Visas tās priekšrocības pazūd. Autobusu joslu neviens nedod, stāvvietas Daugavpilī vai Liepājā nav tik aktuāls jautājums. Turīgam cilvēkam ārpus Rīgas ir daudz lielāka jēga pirkt plug-in hibrīdu, nevis elektroauto," uzskata satiksmes kritiķis.
Arī valsts piedāvātais atbalsts elektroauto iegādei, viņaprāt, netiek mērķēts uz to iedzīvotāju daļu, kas no tā iegūtu visvairāk. "Tā veicināšana arī – uz kā rēķina? Uz visu nodokļu maksātāju rēķina dažiem buržujiem iedodam mašīnu par 100 tūkstošiem maķenīt lētāk? Tam, kurš varētu nopirkt 10 gadus veco "Volkswagen Up!" vai to pašu "i3" bembīti, neviens baigi nepalīdz. Vai arī ir ļoti daudz mute jādzesē, lai tos divus tūkstošus tev piemet klāt – ir jāatskaitās, un tās prasības nobraukumā ir tik drastiski lielas, ka mašīna nemaz nevar izvilkt to, ko prasa. Cilvēki atmet ar roku tām subsīdijām."
Korsaks-Mills piekrīt, ka strauja pāreja pa taisno uz elektroautomašīnu Latvijas sociāli ekonomiskajos apstākļos nebūtu tas, uz ko ar visu jaudu jāspiež. "Hibrīds ir starpposms. Tam nav jābūt tā, ka šodien esam benzīndzinēja mašīnā, bet rīt jau elektroauto. Varam arī nopirkt plug-in hibrīdu, tas jau būs labi. Vidēji mums Latvijā brauc ar 13 gadus vecām automašīnām. Varbūt sākam ar to, ka nopērkam līdz 10 gadus vecu mašīnu, tas jau būs labāk. Soli pa solim. Hibrīds, tad otrs hibrīds, varbūt pēc 10 gadiem elektroauto."
Viņš arī uzskata, ka valsts atbalsts nav gluži galvenais iemesls, kāpēc turīgi cilvēki izvēlas elektroauto. Tā varēja būt motivācija pamēģināt, taču galu galā cilvēks novērtēja ērtumu. "Ja tā ikdiena ar elektroauto būtu tik sarežģīta un grūta, par ko parasti dzirdam mītos, droši vien šie cilvēki nepirktu mašīnu par 80 tūkstošiem tikai tāpēc, ka būs neliels valsts atbalsts."
Timrots piebilst, ka cilvēks ar to, ko ieekonomē, nemaksājot par stāvvietām, daudz ātrāk varētu "atsist" šo valsts atbalstu. "Valsts atbalsta prasībās nobraukums gadā ir vājprātīgs un galīgi neveicina braukt mazāk. Domāju, ka tie cilvēki, kam rocība atļauj un kas pērk mašīnu par 80 vai 100 tūkstošiem, novērtē komfortu un jaudu. Tā ir smaga, līgani brauc, tu dabū "Bentley" gaitu par trīsreiz mazāku cenu. Dabū labu paātrinājumu un klusumu. Un to, ka par stāvvietu nav jādomā – vienkārši nav jāvelk ārā telefons un jāspaida "Mobilly", un tu jau esi vinnētājs. Viņiem ir diezgan vienalga par zaļumu," uzskata eksperts.
Kādus auto eksperti paši pirktu dažādos cenu segmentos no pieciem līdz pat 100 tūkstošiem eiro? Un ko eksperti domā par "Tesla" rokturiem? Vai ir sociāli pieņemami lādēt savu elektroauto, no daudzstāvenes nama septītā stāva, pa logu izkarinot pagarinātāju? Kāpēc Timrots ir vilcienu fans? To visu uzzināsi, klausoties "Zinātne vai muļķības" jaunāko epizodi. Tā pieejama podkāstu platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un citās, kā arī skatāma "YouTube".
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
