Velsā izgudro asfaltu, kas pats sevi salāpa

Bedres nav tikai Latvijas ceļu problēma, lai kā kādam gribētos norādīt uz zaļāko zāli pilnīgi visur citur pasaulē. Arī Apvienotajā Karalistē ik gadu tieši bedru dēļ transportlīdzekļu īpašnieki ir spiesti patukšot makus, lai savestu kārtībā braucamrīku. Pērn bedru radīto bojājumu remonti autobraucējiem izmaksājuši gandrīz 580 miljonus mārciņu, un šī summa pieaug. 2023. gadā tie bijuši tikai 474 miljoni mārciņu. Par transporta jomu valstī atbildīgā Heidija Aleksandra izteikusies, ka "šī liga pārāk ilgi bojājusi dzīvi autovadītājiem".

Glābt nāk Svonsijas Universitātes pētnieki, kas sapulcējuši starptautisku komandu, lai izstrādātu bitumenu, kas asfaltu padara noturīgāku pret bedru veidošanos. Laboratorijas izmēģinājumos pierādīts, ka materiāls stundas laikā pats aizdara ciet nelielas plaisas.

"Kad plaisas laicīgi tiek "salāpītas", tiek novērsta bedru veidošanās un paildzināts ceļa seguma ekspluatācijas laiks. Mēs ar šo metodi to varam paildzināt pat par 30%," izdevums "The Guardian" citē Hose Norambuenu-Kontraresu no Svonsijas Universitātes.

Satiksmes radītās slodzes ietekmē sākumā veidojas tieši šādas nelielas plaisas. Pa tām segumā dziļāk iekļūst ūdens, kas īpaši lielus bojājumus nodara tajās valstīs, kur laikapstākļi reizēm atnes gan salu, gan atkušņus. Šie sasalšanas-atkušanas procesi, ja segumā pa plaisām iekļuvis ūdens, ātri vien noved pie bedru veidošanās. Savukārt pats bitumens bojājas oksidācijas procesu rezultātā.

Bitumens arī bija tā sastāvdaļa, kuru zinātnieki uzlaboja. Pētnieki bitumenu sajauca ar augu sporām, kas piesūcinātas ar pārstrādātu eļļu. Kad ceļa segums pakļauts kompresijai, eļļainā substance no sporām tiek izspiesta un ieplūst plaisās, vienlaikus mīkstinot arī bitumenu, kas arī neilgā laikā aizpilda plaisas un tās tādējādi "aizlāpa".

Pētnieki uzskata, ka šī tehnoloģija ir samērā viegli mērogojama un jau dažu gadu laikā var nonākt līdz rūpnieciskai ražošanai.