Elektrodzinēju automašīnu pretiniekiem viens no iecienītākajiem argumentiem ir – to ražošana ir videi tik ļoti nedraudzīga, ka jānobrauc sazin cik kilometru, lai šo "ekoloģisko pēdu" dzēstu. Cik videi draudzīgs vai nedraudzīgs pārvietošanās veids ir elektroauto – to raidījumā "Zinātne vai muļķības" apspriežam ar satiksmes kritiķi un raidījuma "Zebra" vadītāju Paulu Timrotu, kā arī ar "Elektrum" mobilitātes ekspertu Edgaru Korsaku-Millu.

Skaidrs, ka videi visdraudzīgākais pārvietošanās līdzeklis ir staigāšana. Arī abi raidījuma viesi iesaka – ja nav vajadzības braukt un var aiziet kājām, tā arī jādara. Un tā pa ķēdīti uz augšu – elektroskūteri, velosipēdi, sabiedriskais transports. Timrots uzsver – spriežot par "zaļumu", privāto vieglo automašīnu lobijs jau pašos pamatos iedēstījis sabiedrībā nepareizu domu. Viņš kā piemēru min notikumus pirms vairāk nekā gadsimta Ņujorkā. Zirgi bija tā pietaisījuši strauji augošo Ņujorku, ka slimību izplatība un citas ligas bija nopietna problēma. Pēc dažādām aplēsēm tolaik Ņujorkā bija ap 150 līdz 200 tūkstošiem zirgu. Daudzus no tiem nodarbināja celtniecībā, pārvadājot ķieģeļus debesskrāpju būvēšanai. "Bija tik daudz sūdu, ka nespēja pat nosprāgušos zirgus izvest," stāsta Timrots. Automašīnas nāca kā glābiņš. "Kamēr zirgs ir viens, tas izskatās smuki. Arī elektroauto, kad ir viens, izskatās smuki. Taču, ja domājam par masu pārvadāšanu, jāsāk domāt, kā brauksim ar vilcieniem un tramvajiem, nevis turpināt spiest uz vieglajām automašīnām."

Korsaks-Mills piebalso – ja cilvēks dzīvo centrā un var atļauties elektroautomašīnu, tāpat jāapsver, vai tā ir nepieciešama. "Kas ir tas iemesls, kāpēc man vajag turēt mašīnu stāvvietā? Tikai tāpēc, ka bez maksas? Ja vēl ikdienā arī turpat netālu strādāju... Aizbraukt reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās pie radiem uz tālo lauku reģionu? Šobrīd ir koplietošanas transports," atgādina mobilitātes eksperts. Taču, ja runa tīri par sākumā minēto argumentu, ka elektroauto ir videi nedraudzīgāki kā iekšdedzes dzinēju auto, jo to saražošana ir ar lielāku "ekoloģisko pēdu", Korsaks-Mills nepiekrīt un atgādina – neviens nesaražo automašīnu un neizmet to uzreiz ārā vai neuzglabā mūžīgi noliktavā. "Jāskatās visā dzīves cikla laikā, un te elektroauto summā ir videi draudzīgāks."

Timrots tomēr vēl piebilst, ka "nav baigi gudri vālēt apkārt ar mašīnu, kurā ir trīs tukši beņķi". "Ja pat visas mašīnas padarīsim elektriskas, tas tik un tā no pasaules patēriņa var nomest kādus 10 procentus, pārējā nafta tāpat tiks patērēta citur. Tā ir tāda mazliet koķetēšana par zaļumu. Vienkārši tad nebrauciet nekur, ja varat aiziet ar kājām. Tā var ietaupīt. Taču – vai brauc tā vai šitā, tik un tā mēs tērējam to globusu," bilst Timrots un pajoko, ka visekoloģiskāk ir nomirt.

Kādus auto eksperti paši pirktu dažādos cenu segmentos no pieciem līdz pat 100 tūkstošiem eiro? Un ko eksperti domā par "Tesla" rokturiem? Vai ir sociāli pieņemami lādēt savu elektroauto, no daudzstāvenes nama septītā stāva pa logu izkarinot pagarinātāju? Kāpēc Timrots ir vilcienu fans? To visu uzzināsi, klausoties "Zinātne vai muļķības" jaunāko epizodi. Tā pieejama podkāstu platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un citās, kā arī skatāma "YouTube".

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!