Mākslīgais intelekts – sabiedrotais, nevis aizvietotājs  (11)

MI risinājumi tīmeklī ir ikdiena, bieži vien tik nepamanāmi un "zem motora pārsega" dažādiem pakalpojumiem, ka pat neiedomājamies, kā tas viss darbojas. Tomēr viens no acīmredzamākajiem piemēriem un tādiem, kur visai viegli "pievilkt klāt" šo MI aspektu, protams, ir virtuālie asistenti jeb tā dēvētie čatboti. Iespējams, tāpēc, ka tie gan pēc uzdevuma būtības, gan pārējā tēla nereti veidoti kā reāla cilvēka replikācija – čatbotiem bieži vien ir vārds, tie cenšas ne tikai atbildēt uz klientu interesējošo jautājumu, bet arī imitēt "dzīvu" sarunu. Protams, klišejisks jautājums, bet tomēr, spriežot pēc ikdienas sarunām ar ģimeni, paziņām, kolēģiem, tas daudzu prātos aizvien ir aktuāls – vai nākotnē gaidāms brīdis, kad MI no cilvēka vairs nevarēs atšķirt?

"Es šajā jautājumā esmu skeptiska. Mēs varam ieviest MI racionālo daļu, bet cilvēks ir arī ļoti emocionāla būtne. Kaut vai uztvert joku vai uztvert, kā otrs cilvēks jūtas. Tas būs grūtākais, tieši komunikācija. Ja ne gluži neiespējami, tad ļoti grūti," uzskata Poļaka.

Naumovs klāsta, ka čatboti šobrīd jau ir visai attīstīti, bet pirms kādiem pieciem gadiem aina bija cita. "Sākumā tiem nebija MI kopumā. Ja toreiz jautājumā pieliktu vēl vienu zīmi teikuma beigās, tas čatbots nesaprastu, ko mēs īsti gribam."

"Vai mēs tiešām gribam, lai MI būtu kā cilvēks, vai tomēr gribam atšķirt? Varbūt pilnīgai replikācijai tomēr nevajag pietuvoties. MI nav cilvēku aizvietošanai, bet gan lai palīdzētu cilvēkiem sasniegt labākus rezultātus," piebilst Naumovs.

Vēl viens no parasti uzdotajiem jautājumiem saistās tieši ar aizvietošanu – vai MI mums atņems darbu?

"Accenture" eksperts piekrīt, ka tās tiešām ir vienas no lielākajām bažām – vai man joprojām būs darbs? Pēc tam sāk interesēties, kā tas darbojas, kāda ir cilvēka un MI sadarbības kombinācija.
"Ja skatāmies vēsturē, ir daudz piemēru, kad tika ieviestas ierīces darba optimizācijai, bet pirmās bažas vienmēr bija: "Tas aizvietos manu darbu, mani vairs nevajadzēs!" Kā tas izskatās tagad? Mēs izmantojam šīs iekārtas un strādājam produktīvāk. Līdzīgi būs ar MI," uzskata Naumovs.
Tāpat ļoti būtiski ir pareizi apmācīt darbiniekus un izskaidrot, kāda ir viņu loma un kur tieši šajā vienādojumā ienāk MI. Automatizācijai likvidējot daļu procesu kādā profesijā, saprotams ir jautājums – kas tālāk notiks ar manu darbu? Uzņēmumiem jāprot to izskaidrot, jāatbalsta un jāapmāca, jāieskicē tā darba daļa, kur cilvēka spējas ir ļoti svarīgas.

Poļaka piebilst, ka MI ir labs risinājums, lai automatizētu ne tās saistošākās un aizraujošākās darba daļas. Pozitīvais scenārijs – ir kāds process, kas konkrētā amatā ir neizbēgams un nepieciešams, bet ne pārāk interesants. Ja to var automatizēt, dodot cilvēkam vairāk vaļas pievērsties radošākiem darba aspektiem, tas būs izdevīgi visiem.

Te uzreiz jārunā arī par atbildību. Kas vainīgs, ja MI pieļauj kļūdu? Naumovs skaidro, ka nepieciešami pamata noteikumi – jā, MI sistēma var darbu paveikt ātri un lielā apjomā, bet tā aizvien ir daļa no komandas, un komandai ir vadītājs, kurš aizvien galu galā būs atbildīgais par rezultātu. "Vai nu viņš strādā ar 20 cilvēkiem komandā, vai arī darbā iesaista mazāk cilvēku un MI sistēmu, beigās atbildība gulstas uz viņu."

Taujāts, kā "Accenture" ievieš MI risinājumus un darbiniekiem izskaidro procesu, sadarbību ar MI, Naumovs klāsta: "Ir ļoti svarīgi paskaidrot, kāpēc tas tiek ieviests. Pirmā diskusija vienmēr ir ne par pašu MI, bet par optimizāciju kopumā – kā kaut kāds jauninājums palīdzēs uzlabot rezultātus. Otrs posms ir parādīt – ja tagad daļu darba veicam automatizēti, ko dabūsim pretī. Varbūt puse no darba ir tā, kur tiešām vajadzīga jūsu pieredze, bet otra puse tāda, kur jūs no rīta vienkārši gaidāt kaut kādu ziņojumu no sistēmas, kas nāk divas trīs stundas. Tādu piemēru ir daudz. Veidojam ziņojumus naktī, tie pienāk cilvēkam e-pastā no paša rīta, un viņš dienu jau var sākt ar darbam gatavu bāzi."

"Būtiski ir palīdzēt ar apmācību. Kritiski svarīgi investēt laiku apmācībā un skatīties, kas varētu būt nākamā apgūstamā lieta. Ja tā nebūs, būs grūti pielāgoties jaunajai darba realitātei. Mūsu gadījumā svarīga ir zināšanu bāze no universitātēm," uzsver eksperts.

Trešdien, 6. maijā, notiks bezmaksas tiešsaistes studiju kursa par mākslīgo intelektu prezentācija, kurā piedalīsies gan "Accenture", gan RTU pārstāvji, gan Valsts prezidents Egils Levits. 25 stundu apmācībā var iesaistīties ikviens interesents, un apguvei nav nepieciešamas sarežģītas zināšanas matemātikā vai programmēšanā.

Ko 25 stundu laikā var apgūt cilvēks, kas MI jautājumos ir kā balta lapa?

Kursā būs gan teorija, gan praktiska darbošanās. "Ir paši pamati, lai izprastu, kas īsti ir MI, kā tas darbojas. Pamatmetodes, mazliet matemātikas, bet nekā pārāk sarežģīta. Tas tiešām ir ne tikai IT cilvēkiem, bet būtībā jebkuram. MI ir ienācis gandrīz visās nozarēs, un katram vajadzētu saprast, kā tas viss darbojas. Šis kurss būs labs sākums tam, lai to izprastu," atklāj Poļaka.

Protams, 25 stundās nevar iemācīties radīt kādu MI risinājumu, bet var ielikt labu pamatu, lai zinātu, kurp lūkoties, ja ir interese izglītoties tālāk.

"Pamācīties klāt nepieciešamo, lai kombinētu zināšanas un pieredzi. Ja cilvēks nāk no banku sektora un papildus apgūst arī IT, tad situācijā, kad viņš strādā pie kāda projekta ar banku, viņam jau ir šīs industrijas zināšanas. Tā ir daudz labāka kombinācija nekā būs vienkāršam IT izstrādātājam, kam nav zināšanu par banku sektoru."

Bezmaksas tiešsaistes studiju kursu Latvijā piedāvā "Start(IT)" un RTU kopā ar kursa autoriem tehnoloģiju uzņēmumu "Reaktor" un Helsinku Universitāti. Kursa prezentāciju varēsi vērot trešdien, 6. maijā, tiešraidē "Campus".