Mākslīgais intelekts (MI) mums līdzās ir jau labu laiku, taču priekšstati par to aizvien ir neviennozīmīgi – kādam tas saistās ar ērtāku ikdienu, kādam tas ir pamatīgs atslogojums darbā, citam priekšstatu galvenokārt veido filmas par superspējīgiem un parasti arī superļauniem robotiem, kas iznīcina pasauli, bet vēl kādam vispār nekāda konkrēta priekšstata nav. Neilgi pirms Latvijā bez maksas interesentiem būs pieejams 25 stundu tiešsaistes apmācību kurss par MI, uz sarunu par šo projektu un MI kopumā aicināju uzņēmuma "Accenture" Mākslīgā intelekta novirziena vadītāju Ziemeļvalstīs Maksimu Naumovu un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docenti, Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta vadošo pētnieci Inesi Poļaku.
Gluži kā cilvēks?
MI risinājumi tīmeklī ir ikdiena, bieži vien tik nepamanāmi un "zem motora pārsega" dažādiem pakalpojumiem, ka pat neiedomājamies, kā tas viss darbojas. Tomēr viens no acīmredzamākajiem piemēriem un tādiem, kur visai viegli "pievilkt klāt" šo MI aspektu, protams, ir virtuālie asistenti jeb tā dēvētie čatboti. Iespējams, tāpēc, ka tie gan pēc uzdevuma būtības, gan pārējā tēla nereti veidoti kā reāla cilvēka replikācija – čatbotiem bieži vien ir vārds, tie cenšas ne tikai atbildēt uz klientu interesējošo jautājumu, bet arī imitēt "dzīvu" sarunu. Protams, klišejisks jautājums, bet tomēr, spriežot pēc ikdienas sarunām ar ģimeni, paziņām, kolēģiem, tas daudzu prātos aizvien ir aktuāls – vai nākotnē gaidāms brīdis, kad MI no cilvēka vairs nevarēs atšķirt?