Ja tu aktīvi un neko īpaši neslēpjot izmanto sociālos tīklus, nevienam nav nekāds noslēpums, kur tu dzīvo un strādā, kādas ir tavas mīļākās filmas un ēdiens, kur tev patīk braukt brīvdienās un atpūsties. Vai esi padomājis, kādēļ publiska dalīšanās ar šo informāciju var novest pie problēmām?
Vēl vairāk! Pat ja tev liekas, ka izmanto internetu prātīgi, tu atstāj ''pirkstu nospiedumus'' ar katru meklējumu "Google", katru mājas lapas apmeklējumu un pat vienkārši izmantojot savu telefonu. "Google", "Facebook" un citi informācijas vācēji ir par velti… jo tie ar informāciju par tevi pelna miljonus, pēc iespējas efektīvāk tev pašam pārdodot reklāmas un produktus.
Efektīvākās reklāmas ir mērķētas konkrētai auditorijai jeb patērētāju segmentam. Nevienam nav jāzina tava konkrētā adrese un vārds. Taču, ja esi pilsētniece, 30-40 gadu veca, ar labu ienākumu līmeni un seko augstās modes zīmoliem, tā ir pietiekoši vērtīga informācija. Kāds Rīgas smalkais modes veikals būtu gatavs maksāt labu naudu, lai reklamētu savus produktus tieši tev un dažiem tūkstošiem līdzīgu cilvēku.
Novērošanas kapitālisma pionieris "Google" to saprata jau 2001. gadā. "Facebook", "Apple" un citi sekoja mēģinājumiem par mums iegūt aizvien vairāk datu un informācijas, lai ģenerētu ienākumus. Protams, arī lai attīstītu labākus pakalpojumus mums – lietotājiem. Lai mēs vēl vairāk lietotu viņu piedāvātos servisus un dotu viņiem vēl vairāk datu. Ja domāji, ka šie pakalpojumi ir bezmaksas šo kompāniju nesavtīguma dēļ, padomā vēlreiz.
Vai esi kādreiz apskatījies, cik ļoti daudz "Google" un "Facebook" zina par tevi? Ja nē, uzzini, kā to izdarīt, noskatoties "SkeptiCafe" vebināru ''Kā pašizolēties no online draudiem?'', kas tapusi ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu. Tajā Dmitrijs Trizna, kiberdrošības eksperts, pastāsta par lielākajiem drošības riskiem tiešsaistē, kā arī dod praktiskus ieteikumus soļiem, ko ikviens var spert, lai aizsargātu savu privātumu.