Digitālās prasmes – attiecīgais vārdu salikums liekas tik pašsaprotams, ka dažreiz pat kaitina, ka par to atkal ir jārunā. Tas nav tāpēc, ka esmu programmētāja vai perfekti pārvaldu dažādas tehnoloģijas. Covid-19 laiks licis saprast, ka dažiem tik elementārā "Google Hangouts", "MS Teams" zvani vai "WhatsApp" lietošana interneta pārlūkā ir jaunas prasmes, kas jāapgūst un prasa laiku. Tieši šī iemesla dēļ man ļoti patīk vadīt "IT Izglītības fondu Start(IT)", kas strādā pie tā, lai skolās un ikvienam būtu iespēja apgūt nākotnes prasmes. Tas ir daudz svarīgāk par nākotnes profesiju apguvi, jo par to, vai viena vai cita profesija pastāvēs, mēs varam tikai spekulēt.
Ikdienā mēs redzam aizvien jaunas profesijas. Jau šobrīd uzņēmumos tiek meklēti inovāciju vadītāji, mākslīgā intelekta, lietu interneta eksperti, dronu operatori. Sagaidāms, ka nākotnē būs vēl citas jaunas un interesantas profesijas, piemēram, kriptodetektīvs, kas izmeklēs nelikumīgi notikušos darījumus digitālā vidē, bet digitālais arheologs būs programmētājs, kas pētīs sen aizmirstas video spēles un centīsies atrast kaut ko aizmirstu kodā, ko varētu izmantot.
Tāpēc esmu pārliecināta, ja cilvēks strādā darbu, kas ne visai apmierina, sevi ir jāpilnveido, lai nonāktu apstākļos un vidē, kuru vēlies redzēt un piedzīvot. Visas nākotnes profesijas mēs nevaram paredzēt, tāpēc ikvienam ir jāpilnveido savas zināšanas, neatkarīgi no cilvēka profesijas. Pati esmu ieguvusi politoloģijas maģistra grādu Latvijas Universitātē. Studiju laikā būtu novērtējusi, ja būtu bijis obligātais kurss, kurā jāapgūst pamata IT prasmes, iespējams, pat pamata programmēšanas prasmes (ASV un Kanādā ir augstskolas, kur IT prasmes ir jāapgūst visos studiju kursos). Toties kopš tā laika esmu savā tempā un sev brīvā laikā apguvusi dažas prasmes, ko iesaku arī citiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
