No Kasparova sakaušanas šahā līdz pārcilvēciskam superintelektam

Uzvarēt Kasparovu šahā ≠ būt inteliģentākam par Kasparovu

Gadu iepriekš – 1996. gadā – Kasparovs sešu spēļu mačā sakāva "Deep Blue" algoritmu, kurš tika tikai pie vienas uzvaras, taču ar to bija gana, lai IBM datorzinātnieki saprastu, ka ir uz pareizā ceļa.
Šķietami mazā uzvara zaudējumā "mums bija ļoti būtiska, jo parādīja, ka esam uz pareizā ceļa", izdevumam "Scientific American" skaidro viens no "Deep Blue" mākslīgā intelekta izstrādātājiem Marijs Kempbels.

Nākamā gada atbildes mačs pārsteidza pašu šaha čempionu un pasauli – mašīna sakāvusi spējīgāko cilvēku spēlē, ko daļa datorzinātnieku pirms tam jau vairākas desmitgades uzskatīja par mērauklu mākslīgajam intelektam. Kopš tā brīža šahā datori ir neuzvarami. Arī šaha brīnumbērns un pašreizējais pasaules čempions Magnuss Karlsens atzinis, ka datoru izmanto treniņiem, taču vienlaikus norādījis, ka "dators viņam nekad nav bijis pretinieks", jo tas jau sen ir daudz pārāks par spējīgākajiem šahistiem pasaulē.

2016. gadā mākslīgā intelekta izstrādātāja "DeepMind" radītais algoritms "AlphaGo" sakāva vienu no pasaules spēcīgākajiem "Go" spēlētājiem Lī Sedolu (attēlā apakšā). Tas uzskatāms par daudz labāku apliecinājumu algoritma spējām. Kāpēc? Ja pēc pirmajiem diviem gājieniem šahā ir ap 400 nākamā gājiena variantu, tad "Go" spēlē šis skaitlis pietuvojas 130 tūkstošiem.

Iespaidīgi, tomēr – vai tas ļauj apgalvot, ka "Deep Blue" intelekta ziņā ir pārāks par Kasparovu, bet "AlphaGo" par Sedolu? Šahā un "Go" spēlē datori acīmredzami ir pierādījuši sevi kā spējīgākus, bet intelekts ir daudz, daudz plašāks jēdziens. Vai "Deep Blue" spētu risināt saturīgu sarunu par, piemēram, tik ikdienišķu un šķietami pārāk augstu intelektu neprasošu tematu kā laikapstākļi? Nē, jo tas nebija radīts šādam mērķim. Kasparovs, pat ja viņam laika apstākļu apspriešana nav sirdij tuvs sarunas temats, to spēs bez problēmām.