Campus  - 829
Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Saules izmantošana elektroenerģijas ražošanai ir lieliska lieta – varam rēķināties ar vēl vismaz pieciem miljardiem gadu "bezmaksas enerģijas" no mūsu zvaigznes, līdz tā sāks izplesties un pāries sarkanā milža fāzē un, visticamāk, pēc vēl dažiem miljardiem gadu aprīs arī Zemi. Šobrīd par to mums nav jāuztraucas, bet gan jāņem no saules gaismas visu, ko tā piedāvā. Problēma ir – lai saules gaismu varētu pārvērst elektroenerģijā, nepieciešams paneļus uzstādīt saulainās vietās, kuras reti ir ēnā. Iekštelpām šāds risinājums neder, taču nu zinātnieku komanda no Singapūras Nacionālās universitātes nākusi klajā ar funkcionējošu prototipu, kas elektroenerģijas ražošanā ļauj izmantot arī ēnu.

Te uzreiz jāprecizē, ka jaunā prototipa koncepts ir nevis enerģijas ražošana tieši no ēnas, bet gan gaismas kontrasta.

Ierīce, kas nodēvēta par SEG jeb "Shadow-Effect Energy Generator" ("Ēnas efekta enerģijas ģenerators"), pagaidām ļauj ģenerēt visai nelielu elektroenerģijas daudzumu, taču šobrīd runa ir tikai par prototipu, un pētnieki šai idejai nākotnē saredz plašu pielietojumu.

"Konvencionālajos fotovoltaiskajos vai optoelektriskajos risinājumos, kur būtisks ir pastāvīgs un stabils gaismas avots, ēnu klātbūtne ir nevēlama, tā samazina ierīču veiktspēju. Mūsu risinājumā izmantojam ēnu radīto izgaismojuma kontrastu kā netiešu enerģijas avotu. Kontrasts izgaismojumā rada sprieguma starpību starp izgaimotajām un apēnotajām paneļa daļām, rezultātā tiekam pie elektriskās strāvas. Šādai pieejai nav precedenta," vietne "Science Alert" citē materiālzinātnieku Tanu Svi Činu.

Būtiski, ka šī tehnoloģija vislabāk strādā tieši tur, kur ir liels izgaismojuma kontrasts – ja paneļi būtu pilnīgi ēnā vai pilnīgi apgaismotā vietā, saražotās eelektroenerģijas daudzums būtu niecīgs vai pat vispār netiktu saražots nekas. Ierīce vislabāk strādā vietās, kuras, piemēram, aizēno koki, vai vietās, kur bieži ir daļēji apmācies vai kur konkrētā diennakts laikā kādi objekti uz paneļiem daļēji met ēnu.
Pētnieki secināja, ka visvairāk no šīs tehnoloģijas iespējams "izspiest", ja apēnotais un izgaismotais laukums uz paneļa ir aptuveni vienādā platībā.

Šī pieeja varētu nākotnē palīdzēt radīt dažādus risinājumus tieši izmantošanai iekštelpās, kur konkrētā diennakts laikā saule iespīd pa logu tā, lai daļēji apgaismotu konkrētas vietas istabā. Integrējot šajās vietās paneļus, varētu ar enerģiju nodrošināt dažādas sadzīves elektroierīces, viedo māju sensorus utt.

Arvien pieaugot nepieciešamībai rast jaunus, dabai draudzīgus risinājumus enerģijas ražošanai, iespējams, drīzumā arī "ēnu enerģiju" varēsim uzskatīt par pilnvērtīgu alternatīvās enerģijas avotu.

Par Singapūras Nacionālās universitātes zinātnieku veikumu plašāk vari lasīt, klikšķinot šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!