Latvijas dizaina uzņēmums "KOB ART" ir viens no tiem, kas guva NASA atzinību tehnisko risinājumu konkursā ar mērķi izstrādāt pēc iespējas labāku sensoru sistēmu Veneras izpētes roveram. Venera ir pati neviesmīlīgākā no Saules sistēmas Zemes grupas planētām un nereti tiek dēvēta arī par Saules sistēmas elli – tur valda milzu karstums, atmosfēra galvenokārt sastāv no oglekļa dioksīda, bet spiediens uz Veneras virsmas ir 93 reizes lielāks nekā uz Zemes jūras līmenī. Misija uz Veneru būs īsts izaicinājums. To pašu var teikt arī par dalību konkursā, "Campus" atzina "KOB ART" pārstāvji.
"Tā noteikti bija izkāpšana no komforta zonas, taču mēs kā uzņēmums ne reizi neesam nodefinējuši sev kādas konkrētas jomas robežas. Esam ļoti atvērti un meklējam risinājumus ļoti dažādiem uzdevumiem," skaidro viena no uzņēmuma īpašniecēm Kristīne Bērza un norāda, ka ikvienu projektu uztver kā izaicinājumu un iedvesmas avotu. "Nekad neesam baidījušies no nezināmā, tas vienmēr vairāk ir bijis kā dzinulis iegūt jaunu pieredzi un zināšanas."
NASA Reaktīvas kustības laboratorijas izsludinātajā konkursā "Exploring Hell: Avoiding Obstacles on a Clockwork Rover", kur izgudrotāji no visas pasaules tika aicināti izveidot mehānisku šķēršļu pārvarēšanas un noteikšanas sensoru AREE misijas roveram, tika iesniegti 572 risinājumi. Kā jau tika vēstīts, "KOB ART" izstrādātais AMII sensors NASA atzinību izpelnījās ar labāko prototipu.
Konkursa nosacījums bija izveidot pilnīgi mehānisku un vienkāršu šķēršļu pārvarēšanas sensoru. Tas nozīmē, ka nav jāizmanto elektronika vai sarežģītas tehnoloģijas, bet maksimāli vienkāršota mehāniska darbība, un šis uzstādījums arī uzrunājis un pamudinājis pieņemt izaicinājumu iesaistīties konkursā.
"Lai uzbūvētu prototipu, visam jābūt izdetalizētam uz papīra un jau jāzina, kā tas darbosies. Bet, lai saprastu darbību, pirms gala rasējumiem veicām arī mazus testus, simulējot, piemēram slīpuma sensoru ar izveidotu kartona modeli. Visgrūtākais ir izdomāt risinājumu, lai viss darbotos un atbilstu konkursa prasībām. Prototipa būvēšana arī nav viegla, bet tas tiek veidots jau pēc gatava projekta, līdz ar to tas ir vairāk fizisks darbs, ne radošs," skaidro risinājuma autori.
Latviešu stiprā puse konkursā bija pilna mēroga prototips, kas ļāva nodemonstrēt risinājuma darbību ne tikai konceptuāli, bet jau realitātei pietuvināti. "Šķiet, ka neviens cits no pieteikumiem nebija izveidojis pilna izmēra prototipu. Pārsvarā prototipi bija mazi, veidoti no kartona, vai printēti ar 3D printeri, bet tie pilnībā nevar atspoguļot reālo smaguma, materiāla un darbības principu, tikai radīt nojausmu. Mūsu prototips ļoti labi parādīja sensora mehānisko darbību un pierādīja, ka tas darbojas īstajā mērogā arī reālajā dzīvē, ne tikai "uz papīra"."
Nu priekšā vēl uzvarētāju vebinārs 23. jūlijā, kur "KOB ART" un pārējie godalgotie konkursanti savas idejas prezentēs NASA un "HeroX" pārstāvjiem.
Dizaineri arī turpina sekot līdzi NASA jaunumiem un ziņām par citiem konkursiem ar ieceri nākotnē izmēģināt spēkus arī citos NASA izaicinājumos. Ja būs iespēja, noteikti tikšot apsvērta dalība arī kādā no Eiropas Kosmosa aģentūras, par kuras asociēto dalībvalsti nupat kļuva Latvija, projektiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
