Radīja karam, noder sadzīvē: izgudrojumi, kas satur kopā pasauli un silda ēdienu

Ar to ir salabots pat Mēness izpētes bagijs (attēlā apakšā), kuru pēdējās cilvēku vizītes laikā uz Mēness – misijā "Apollo 17" – lietoja astronauti Džīns Sernans un Džeks Šmits. Tā palīdzēja saturēt šo to kopā un pat aizlāpīt sūci Starptautiskajā kosmosa stacijā. Runa, protams, ir par dažādiem mūsdienu variantiem sudraba krāsas līmlentei, tautā sauktai par "makgaivereni", jo tā bija uzticams sabiedrotais 80. un 90. gadu sākumā populārā TV seriāla "Makgaivers" varonim, kurš, liekot lietā līmlenti un Šveices armijas nazi, spēja ar radošiem risinājumiem izkļūt no šķietami bezcerīgām situācijām.

Līmlentes, dēvētas par inženiera labāko draugu un lietu, kas burtiski satur kopā pasauli, pirmsākumi meklējami Otrā pasaules kara laikā munīcijas fabrikā Ilinoisā, ASV.

Bija 1943. gads, un Grīnriveras munīcijas ražotnē strādāja arī Vesta Stota – kara laikā, lielai daļai vīriešu esot frontē, nebija nekas neparasts, ka fiziski nogurdinošus darbus veica sievietes, iznesot uz saviem pleciem lielu daļu kara nastas. Viņa veica kvalitātes kontroli un iepakoja speciālas patronas, kuras lietoja šauteņu granātu izšaušanai. Tolaik munīcijas iepakojumus, lai šīs patronas pasargātu no mitruma, aptina ar papīra lenti un iemērca vaskā, bet brīvu no vaska atstāja lentes galu, lai karavīri kaujas laikā varētu ātri aiz šī gala atraut vaļā iepakojumu. Praksē tas neīstenojās tik labi, kā iecerēts, – papīra lentes gals bija neizturīgs un bieži notrūka, kastīti tā arī neatraujot vaļā un liekot karavīriem, nereti zem pretinieka uguns, "izdīrāt" visu iepakojumu un zaudēt vērtīgas sekundes.

Stotai pašai divi dēli dienēja ASV flotē, tāpēc bija tikai saprotami, ka viņa izjuta īpaši lielu atbildību par to, lai karavīriem pieejamais ekipējums būtu pēc iespējas labāk pārdomāts. Kāpēc gan munīcijas iepakošanai domāto neizturīgo papīra lenti neaizvietot ar izturīgāku, no audekla ražotu, nodomāja Stota un ar šo ideju vērsās pie saviem priekšniekiem. Sākotnēji tā esot noraidīta, bet apņēmīgā sieviete negrasījās padoties un, kā vēstīts laikraksta "Chicago Sunday Tribune" 1943. gada 24. oktobra numurā, vēstulē vērsās personīgi pie ASV prezidenta Franklina Rūzvelta, izklāstot problēmu un piedāvājot savu risinājumu.