krāsa, balta krāsa, remonts, krāsošana
Foto: Shutterstock

Daļa noteikti būs dzirdējusi par melnāko melno – krāsu "vantablack", kas absorbē līdz pat 99,96% gaismas un izskatās absolūti satriecoši visdažādākajos pielietojumos, piemēram, kā gadījumā ar šo ultramelno BMW spēkratu. Nu "vantablack" ir cienīgs pretinieks – zinātnieki izstrādājuši visbaltāko krāsu, kas spēj atstarot 95,5% gaismas, vēsta "New Scientist".

Kāds pielietojums? Viens no lielajiem šī gadsimta izaicinājumiem ir arvien pieaugošais energoresursu patēriņš, tostarp resursu, kas tiek izlietoti ēku dzesēšanai. Klimatam kļūstot karstākam, tiek lēsts, ka līdz 2050. gadam enerģijas apjoms, kas nepieciešams ēku kondicionēšanai un citām dzesēšanas sistēmām, varētu pieaugt par 90% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tāpēc jāmeklē pasīvas dzesēšanas risinājumi.

Jau šobrīd ēku daļas, piemēram, jumti, vietās, kur ir ļoti karsts klimats, nereti tiek krāsotas baltā krāsā vai apstrādātas ar atstarojošu pārklājumu, taču šobrīd efektivitāte šiem risinājumiem ir vidēji 80-90% (proti, atstarotās saules gaismas īpatsvars).

Rast arvien labākus un ērtāk lietojamus pasīvās dzesēšanas risinājumus ir pastāvīgs uzdevums, izdevumam "Science Alert" skaidro Perdū Universitātes Indianā, ASV, inženieris Sjuliņs Žuaņs. "Tas ir kritiski svarīgi, lai mazinātu globālās sasilšanas radīto efektu."

Šobrīd lielākā daļa moderno ēku dzesēšanas risinājumu paredz, ka dzesēšana notiek "no iekšpuses uz āru", proti, kondicionēšanas sistēmas sakarsušo gaisu izvada no ēkas. Tāpat šo iekārtu darbībai nepieciešama elektroenerģija.

Turpretī pasīva tehnoloģija atstarotu siltumenerģiju no ēkas ārpuses. Pie šiem risinājumiem zinātnieki strādā jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem – kā panākt, lai ēkas sienas un jumts atstarotu tik daudz saules gaismas, lai pasīvā dzesēšana būtu efektīvāka (arī enerģijas patēriņa ziņā) par aktīvo gaisa kondicionēšanu.

Burts "P" izkrāsots ar jauno krāsu, bet burta vidus daļa un laukums apkārt – ar komerciāli pieejamu krāsu.

Jaunās akrila krāsas sastāvā dažāda izmēra kalcija karbonāta daļiņas ļoti lielā koncentrācijā, kas nodrošina efektīvu saules gaismas izkliedēšanu un atstarošanu – daudz efektīvāku nekā citas šobrīd zināmās atstarojošās krāsas.

Divu izmēģinājuma dienu laikā, dažādās vietās un dažādos laika apstākļos izmēģinot jauno pārklājumu, pētnieki noskaidroja, ka tā atstaro 95,5% no saules gaismas, naktī nodrošinot telpas temperatūru par 10 grādiem pēc Celsija zemāku nekā apkārtējās vides temperatūra, bet dienas vidū tiešos saules staros par 1,7 grādiem zemāku nekā apkārtējās vides temperatūra.

Būtiski arī, ka šis pārklājums ir viegli lietojams – tā klājas un žūst tikpat viegli kā līdzīgas akrila krāsas, ir ūdensnoturīga, noturīga pret berzi un laikapstākļu maiņām. Arī saražot to nav dārgāk par parastu krāsu. Tiesa, šie vēl ir tikai sākotnējie pētījumi – materiāls, protams, jāizmēģina daudz ilgāku laiku un dažādos apstākļos, lai gūtu pilnvērtīgu ieskatu par tā īpašībām, plusiem un mīnusiem.

Visu pētījumu var lasīt izdevumā "Cell Reports".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!