Futūriskākais no pēdējo gadu pētījumiem, kurā Kasparam ir vadošā loma, saistīts ar pašbraucošo elektroautomašīnu piedziņas kontroles, uztveres sistēmu un komunikāciju iekārtu izstrādi. Tiek radīti algoritmi, risinājumi un stratēģijas, kā pašbraucošajai automašīnai, piemēram, reaģēt, ja kāds no sensoriem pārstāj strādāt, un kā tajā brīdī likt strādāt rezerves risinājumiem.
Pateicoties Kaspara stratēģiskajam redzējumam, EDI pētnieki īstenojuši daudzus Eiropas mēroga projektus. Pašlaik izaicinājums ir programmas "Apvārsnis 2020" pilotprojektu TRINITY un DIH-World īstenošana. Tajos paredzēts izveidot digitālo inovāciju centrus, kuros uzņēmējiem būtu pieejamas tehnoloģijas un gatavie risinājumi, piemēram, robota roka, kuru darbina mākslīgais intelekts. Jau tagad, veidojot industriālos digitālos risinājumus, EDI pētnieki uzlabo iespējas Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem pasaulē.
Savu promocijas darbu "Elektroencefalogrammas signālu asinhrona datu ieguve" Kaspars aizstāvēja 2017. gadā. Tajā viņš pētīja, kā, nolasot smadzeņu neironu ģenerētos elektriskos signālus un apstrādājot tos pēc noteiktiem algoritmiem, iespējams izveidot sistēmu, kas ļauj vadīt elektromehāniskas ierīces ar domu spēku. Sistēma ļautu, piemēram, cilvēkam ar kustību traucējumiem vadīt ratiņkrēslu.
Iesaistot un koordinējot EDI dalību daudzās pētījumu programmās un projektos, Kaspars ar aktīvu praktisko darbību un daudzajām zinātniskajām publikācijām turpina sevi pierādīt kā starptautiska mēroga zinātnieks.
--
Jau ceturto gadu Izglītības un zinātnes ministrija sabiedrību iepazīstina ar Latvijas zinātnes izcilniekiem, veidojot kalendāru un izstādi #ZinātneLatvijai. 2021. gada Latvijas zinātnes kalendārā atradīsi īsus video stāstus par 14 izciliem pētniekiem un viņu darbu. Ik nedēļu publicēsim divus stāstus arī sadaļā "Campus".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
