Ievērojamu piepūli zinātniekam prasa darbs ar mākslīgā intelekta risinājumiem, kam automātiski jāatpazīst atšķirīgi objekti pēc dažādām specifiskām pazīmēm. Pētnieka ziņā ir pamanīt šīs pazīmes un izveidot unikālus algoritmus, lai robots strādātu precīzi un no automatizētā procesa pilnībā tiktu izslēgta cilvēka iesaiste.
RTA un Valsts zemes dienesta kopīgajā projektā savā promocijas darbā Sergejs Kodors izstrādāja tehnoloģisku risinājumu automātiskai lāzerskenēšanas datu apstrādei, kas ļauj no iegūtajiem milzīga apjoma datiem ar augstu precizitāti atpazīt dažādas būves un citus vides objektus. Programmatūru pilnveidojot, tā spēs bez cilvēka iesaistes uzzīmēt detalizētu valsts karti, kurā būs redzamas izmaiņas gan būvju, gan arī ceļu, iekšzemes ūdeņu un citu vides objektu izvietojumā. Par šo darbu līdzvērtīgā konkurencē ar pieredzējušiem datorikas ekspertiem Sergejs saņēma "Eižena Āriņa balvu datorikā 2016".
Ar lielu aizrautību Sergejs attīsta jaunu projektu, kurā izstrādā mobilo lietotni ābeļu un bumbieru kraupja – izplatītas un postīgas slimības – atpazīšanai, slimības stadijas diagnosticēšanai un ieteikumus tās ierobežošanai. Sergeja uzdevums šajā projektā ir izstrādāt neirontīklu sistēmu un pārbaudīt, vai mākslīgais intelekts darbojas stabili un sniedz pareizas atbildes.
Sergejs atzīst, ka process ir radošs, jo, strādājot ar mākslīgā intelekta risinājumiem, neeksistē viennozīmīgas prognozes. Neirontīklu sistēmas kvalitatīvu darbību pamatā ir apstrādātais datu apjoms, savukārt eksperta zināšanas un pieredze ietekmē to, cik noderīgs un ērts lietotājam ir gatavais risinājums.
--
Jau ceturto gadu Izglītības un zinātnes ministrija sabiedrību iepazīstina ar Latvijas zinātnes izcilniekiem, veidojot kalendāru un izstādi #ZinātneLatvijai. 2021. gada Latvijas zinātnes kalendārā atradīsi īsus video stāstus par 14 izciliem pētniekiem un viņu darbu. Ik nedēļu publicēsim divus stāstus arī sadaļā "Campus".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
