Kāda ir aviācijas 'virtuve'? Pieredzē dalās nozares speciāliste Anda Sīviņa

Anda, par ko strādājāt aviācijas nozarē?

Esmu ieņēmusi dažādus amatus, un visi no tiem – valsts akciju sabiedrībā "Latvijas gaisa satiksme" (LGS), kur es strādāju kopš 2005. gada. Tagad Covid-19 pandēmijas dēļ darba attiecības ar LGS ir izbeigtas, un esmu jaunu izaicinājumu priekšā.

Šķiet, tā ir ļoti tipiska situācija daudziem cilvēkiem aviācijas jomā. Eksperti saka, ka aviopārvadājumu apjoms 2020. gadā ir nokrities par aptuveni 70%. Tātad, jūs šī krīze ir skārusi tiešā veidā?

Jā. Kritums bija dažāds, atkarībā no valsts un uzņēmuma. Eiropā pandēmijas ietekme ir ļoti nopietna, un lidojumu skaita samazinājums ir neaptverams. Dažām aviokompānijām pasažieru skaita samazinājums ir līdz pat 90%. Piloti un pārējie aviācijas speciālisti gaida, kad nozare atkopsies. Pēc Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) datiem, aptuveni 40% aviācijas darbinieku 2020. gadā zaudēja darbu. Tomēr šodien priecājos, ka pēdējie notikumi aviācijā, tai skaitā Latvijā, liecina par pozitīvu attīstību arī debesīs. Es esmu darba maiņas procesā, bet noteikti vēlos turpināt strādāt aviācijā. Līdz ar to šajā situācijā man ļoti noder diploms, kuru es burtiski tikko saņēmu, absolvējot Transporta un sakaru institūta (TSI) maģistra studiju programmu "Aviācijas vadība". Šobrīd pārrunās ar iespējamo jauno darba devēju viens no nosacījumiem ir maģistra grāds aviācijā.

Bakalaura grādu arī ieguvāt saistībā ar aviāciju?

Nē, man ir bakalaura grāds pedagoģijā, pēc pirmās izglītības esmu veselības un sporta skolotāja, trenere.

Negaidīts pavērsiens no sporta skolotājas līdz aviācijas menedžerim! Kā tas notika?

Sākumā es strādāju izglītības jomā, kļuvu par ministra palīgu Izglītības un zinātnes ministrijā. Tālāko karjeru ietekmēja tas, ka man jau bija valsts pārvaldes pieredze. Es strādāju valsts aģentūrā, Maksātnespējas administrācijā, biju Administratīvā departamenta direktore, manos pienākumos ietilpa arī iepirkumu procesa nodrošināšana. Galu galā mani uzaicināja "Latvijas gaisa satiksmē" ieņemt Administratīvā departamenta vadītāja vietnieces amatu. Arī tur bija nepieciešams vadīt iepirkumu procesu – jāveic savlaicīga, reizēm ļoti sarežģītu tehnoloģiju, iekārtu un pakalpojumu iegāde. Es iepazinu aviāciju no citas puses, jo man bija jāsaprot, ko nepieciešams iegādāties, par ko tiek noslēgti līgumi un kādas tieši ir LGS vajadzības, lai dispečeri un pārējie speciālisti varētu sniegt drošus gaisa satiksmes vadības pakalpojumus.

Jāatceras, ka pie mums aviācijas uzņēmumu īpašnieks ir valsts, līdz ar to cilvēks, kuram ir zināšanas un izpratne par to, kā valsts institūcijas strādā, kāda ir likumdošana, kāda ir kārtība, risinot jautājumus, arī ir noderīgs aviācijas industrijā. Visos šajos uzņēmumos ir atbalsta struktūras – tā pati grāmatvedība, juridiskais departaments un citas nodaļas, bez kurām darbs nav iespējams, un arī tur ir vajadzīgi zinoši cilvēki. Manā gadījumā kārtis labi sakrita: man bija tieši tāda pieredze, kas bija nepieciešama LGS.

Ar ko tieši nodarbojas LGS? Man liekas, ne visi to izprot.

LGS ir Latvijā vienīgais aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs – nodrošina gaisa satiksmes vadību Latvijas gaisa telpā. Tas nozīme, ka dispečers jebkuru gaisa telpas lietotāju pavada debesīs: visu aviokompāniju gaisa kuģus, arī militārās lidmašīnas un, iespējams, nākotnē arī dronus.

Tātad tieši LGS atrodas dispečeri, kuri palīdz gaisa kuģiem droši un efektīvi pārvietoties mūsu debesīs?

Jā. Kārtību Latvijas debesīs nodrošina gaisa satiksmes vadības dispečeri (air traffic controller).

Bet jums bija citi uzdevumi. Visus 15 gadus nodarbojāties ar iepirkumiem?

Nē, es paspēju piedalīties dažādu departamentu darbībā. Jāsaka, ka LGS ļoti atbalsta darbinieku apmācības, un man bija iespēja visu laiku pilnveidoties, tostarp piedalīties dažādās apmācībās, kas ir specifiskas aviācijai. Es piedalījos apmācībā par drošuma jautājumiem, kas sakrita ar laiku, kad LGS tika ieviesta drošumvadības sistēma (safety management system). Es pievienojos Kvalitātes nodrošināšanas departamentam un piedalījos šīs sistēmas izveidošanā. Faktiski es ieguvu papildu kvalifikāciju kā iekšējais auditors. Šajā departamentā kopā ar kolēģiem veicām uzņēmuma risku analīzi un attiecīgi plānojām un veicām auditus. Mēs pārbaudījām, kā tiek ievērotas kvalitātes un drošuma prasības.

Darba virziena maiņa man atkal iedeva iespēju saprast aviāciju no citas puses – kā notiek procesi un kā tie savā starpā ir saistīti. Ieraudzīju, ka nekas nenotiek atsevišķi, un ka kontrole un uzraudzība arī ir uzņēmuma darbības svarīga sastāvdaļa, kas ļauj gūt pārliecību, ka visi noteikumi tiek ievēroti un procedūras darbiniekiem ir pareizi sastādītas.

Kā tas izskatās dzīvē?

Ne tik sarežģīti, kā izklausās. Piemēram, darbinieks veic kādu no saviem amata pienākumiem. Tad man kā auditoram ir jāaiziet un jāpaskatās, vai viņš to dara tā, kā viņam ir uzrakstīts darba instrukcijā vai standartā, piemēram: paņemt to, aiznest tur un nolikt drošā vietā.

Dispečeriem jūs arī kaut kā sekojāt līdzi?

Jā. Protams, es personiski nē, jo bez specifiskām dispečera zināšanām to nevar izdarīt. Bet Kvalitātes nodrošināšanas departamentā ir pieredzējuši dispečeri, kas jau ir izbeiguši savu aktīvo darbību un veic kvalitātes un drošuma kontroli. Viņi iet un pārbauda, skatās, klausās, kā notiek gaisa satiksmes vadība ikdienā, piemēram, vai dispečers komunicē ar pilotu atbilstoši noteiktajam, vai viņam ir pietiekoši labas angļu valodas zināšanas, vai viņš ievēro nepieciešamās procedūras.

Dispečeri runā tikai angļu valodā ar pilotiem? Pat ja dispečers un pilots abi ir no Latvijas?

Jā, tikai un vienīgi angļu valodā. Jūs jau saprotat – pār Latvijas debesīm tranzītā lido arī no ļoti tālām valstīm, piemēram no Āzijas valstīm. Tāpēc visi dispečeri sazinās angļu valodā, un ir noteikts nepieciešamais angļu valodas zināšanu līmenis, kas ik pa brīdim tiek pārbaudīts, un nepieciešamības gadījumā nodrošinātas mācības. Jāņem vērā, ka aviācijas terminoloģija ir specifiska, ko ikdienā mēs nelietojam.

Pēc kvalitātes nodrošināšanas jums bija vēl kāda specializācija LGS?

Jā, pēdējos sešus gadus šajā uzņēmumā es vadīju Attīstības departamentu. Manos pienākumos bija uzņēmuma stratēģiskā plānošana, kā arī personāla apmācību procesa nodrošināšana. Tie jau ir pārvaldības procesi, un nepieciešamas plašākas zināšanas par aviācijas nozari, ir skaidri jāsaprot, kas notiek Latvijas debesīs. Jāzina, kas notiek gan lidostā, gan kā operē aviokompānijas, kādi ir noteiktie sasniedzamie izpildes mērķi gan uzņēmuma līmenī, gan arī Eiropas līmenī. Jebkurā gadījumā šo uzņēmumu sniegums ir savstarpēji saistīts. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem manos pienākumos bija LGS darbības plānu sastādīšana, ko nosaka normatīvie dokumenti – uz pieciem gadiem un uz kārtējo gadu, kā arī to izpildes kontrole un atskaitīšanās īpašniekam – Satiksmes ministrijai, un protams Eiropas Savienības uzraugošajām institūcijām. Kad ir saprotams kopējais konteksts, tad ir iespējams izstrādāt minētos dokumentus. Tomēr vēlos uzsvērt, ka ne jau plāns ir rādītājs, bet visu darbinieku kopējais sniegums. Šajā ziņā LGS vienmēr ir bijis izcilnieku sarakstā.

Tātad šos gadus jūs nodarbojāties ar aviācijas vadību, ko vēlāk studējāt arī augstskolā?

Faktiski jā. Efektīvam darbam šajā amatā bija jāzina katra uzņēmuma departamenta funkcijas, bija jāattīsta redzējums par kompāniju kopumā.

Vai ar savu pieredzi pārliecinājāties, ka, strādājot aviācijā, darbiniekam visu laiku ir jāmācās?

Jā, tā tas arī ir. Īpaši tas attiecas uz visām specifiskajām profesijām – inženieri, kas nodrošina sakaru, iekārtu darbību, navigāciju, lokāciju, protams, dispečeri, kuru darbs ir atkarīgs no iepriekš minētajiem speciālistiem. Pilotiem visu laiku jābūt gaisā, jānolido savi kilometri, lai viņi uzturētu savas prasmes un zināšanas attiecīgajā līmenī. Nepieciešamības gadījumā tiek izmantoti mācību trenažieri.

Piemēram, inženieris pēc apmācībām saņem atļauju strādāt konkrētajā darba pozīcijā, bet pēc noteikta laika viņam būs atkal jāatjauno zināšanas. Arī dispečeriem, piemēram, pēc bērna kopšanas atvaļinājuma vai ilgstošas slimības atkal jāiziet noteikts stundu skaits apmācībās un jāpierāda, ka ir ar atbilstošām prasmēm, lai atgrieztos savā darba vietā. Jo mainās standarti, mainās prasības, tiek modernizētas tehnoloģijas, un mainās kopējā situācija. Un darba devējam – vai tā ir aviokompānija, vai lidosta, vai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs – ir jābūt pārliecinātam, ka darbiniekiem ir zināšanas un prasmes atbilstoši aktuālajām prasībām. Līdz ar to, jā, mācīšanas aviācijā ir nepārtraukts process.

Varbūt tas ir labi? Būsim godīgi, mūsdienās gandrīz jebkurā profesijā ir nepārtraukti jāmācās. Ja darba devējs seko līdzi tavām mācībām, varbūt tad ir mazliet vieglāk.

Aviācijā šī pieeja ir faktiski noteikta ar likumdošanu, normatīvie akti paredz, ka katram nozares uzņēmumam ir jāpierāda, ka darbiniekiem ir atbilstoša kvalifikācija. Šeit vairs nepastāv jautājums par to, vai uzņēmuma vadība grib vai negrib, ka tu mācies. Nozare ir stingri reglamentēta, un ar likumdošanu ir noteikts, kā un kad šīm apmācībām ir jābūt.

Kāpēc jūs papildus visām apmācībām nolēmāt iestāties maģistrantūrā?

Redziet, aviācijā ir trīs pīlāri: lidostas, aviokompānijas un aeronavigācijas servisa sniedzēji. Man jau bija specifiskas zināšanas iegūtas darba gaitā, bet programmā "Aviācijas vadība" es ieguvu to, kas mani ļoti interesēja – padziļinātas zināšanas par aviokompāniju un lidostu darbību. Strādājot LGS, man nebija iespējas atvērt kaimiņu durvis tik plaši. Programma dod izpratni par to, kā visu trīs veidu uzņēmumos tiek organizēts darbs, kādas tur ir prasības, un kā tās savstarpēji mijiedarbojas. Jo nav pasaulē lidostas, kurā nedarbojas aviokompānijas, vai kur nepastāv gaisa satiksmes vadība.

Otrais iemesls studēt bija tas, ka man likās svarīgi legalizēt akadēmiskā grādā to, ar ko esmu nodarbojusies 15 gadus. Šī maģistra programma bija tieši tas, kas man bija vajadzīgs. Pirmkārt, ne Latvijā, ne tuvākajās valstīs nav citas augstākās izglītības vadības programmas tieši par aviācijas nozari. Vadība ir tas, ar ko es nodarbojos pēdējos sešus septiņus gadus, kā departamenta vadītāja. Ja tas būtu bakalaura grāds, par to man būtu ilgi jādomā, jo šādas studijas vairs nebūtu tik vienkārši savienot ar ģimeni un darbu. Maģistra grāds jau ir cita lieta. Man ļoti patika programmas formāts, jo nodarbības tika organizētas nedēļas nogalēs reizi mēnesī. Līdz ar to es varēju saplānot savu laiku – gan strādāt, gan studēt, gan pietiekami veltīt laiku ģimenei.

Un kā bija ar kursabiedriem?

Man bija brīnišķīgi kursabiedri, iespēja tikties un sarunāties ir ļoti liels bonuss šajā programmā.

Papildus teikšu, ka man ļoti patika, ka arī jauni cilvēki bija mūsu grupā, jo tā ir mūsu nākotne, un bija ļoti interesanti uzzināt, kāds ir jauniešu redzējums, kāda ir viņu pieeja un attieksme.

Kā šobrīd jūtaties karjeras perspektīvu ziņā, ņemot vērā krīzi aviācijā?

Man jau bija intervijas un pārrunas, viss ir ļoti pozitīvi, un šobrīd es gaidu atbildi no nākamā darba devēja. Jebkurā gadījumā šis diploms dod iespēju startēt uz amatiem arī ārpus Latvijas. Aviācija jau pastāv visā pasaulē. Lieliski, ka studiju programma ir angļu valodā, kas ir aviācijas valoda. Tas nozīmē, ka ar šādu diplomu tu esi konkurētspējīgs globālajā darba tirgū. Eiropā visās starptautiskās institūcijās tev durvis ir vaļā. Jautājums ir tikai, vai tu pats vēlies braukt strādāt ārpus Latvijas.

Noteikti konkurētspēju šis diploms paceļ ļoti augstu, tas ir pilnīgi cits līmenis tavai kvalifikācijai. Kopumā es domāju, ka "Aviācijas vadības" programmai ir liela nākotne. Nav noslēpums, ka pie mums ir ļoti daudz talantīgu un zinošu cilvēku, un ja viņi iegūs šādu diplomu, tad būs konkurētspējīgi visā Eiropas tirgū.

Ja ir ģimene, vai ir grūtāk izlemt par darbu ārzemēs?

Jauniem cilvēkiem tādu jautājumu nav. Turklāt, pirms Covid-19 pandēmijas aviācijas pakalpojumi bija pieejami jebkuram, varēja nopirkt aviobiļeti par 40 eiro un divu stundu laikā nokļūt jebkurā Eiropas pilsētā. Tas vairs nav liels attālums. Ar mašīnu līdz Daugavpilij arī jābrauc divarpus stundas. Līdz ar to man nav sajūtas, ka darbs ārzemēs būtu tik liels apgrūtinājums.