Novērst zemestrīces nav mūsu spēkos – planētas vietās, kur ir aktīvi tektoniskie lūzumi un saduras tektoniskās plātnes, zemestrīces notiek un notiks. Labākais, ko varam darīt, ir pēc iespējas ātrāk brīdināt cilvēkus par tūlīt gaidāmajiem pazemes grūdieniem, lai dotu vērtīgās minūtes vai reizēm kaut sekundes, kas ļautu izskriet no ēkas, pieturēties pie kāda stabila objekta vai nogulties uz zemes. Diemžēl šādas agrīnās brīdināšanas sistēmas ir dārgas un reizēm arī pārāk lēnas, taču nu "Google" sola arvien vairāk attīstīt risinājumu, kas esot operatīvāks un pieejamāks. Kā seismometri lietā tiek likti cilvēku viedtālruņi, vēsta izdevums "Science".
Divas no valstīm, kur regulāri jārēķinās ar spēcīgām zemestrīcēm, ir Grieķija un Jaunzēlande – tieši šajās valstīs "Google" nu sola ieviest uz viedtālruņu datiem balstītas agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību. Šī sistēma kopš pagājušā gada vasaras darbojas Kalifornijā, ASV, taču lielāks pienesums tai varētu būt tieši Grieķijā un Jaunzēlandē. Proti, nevienā no šīm valstīm nav izstrādāta nacionāla mēroga agrīnās brīdināšanas sistēma, kā tas ir, piemēram, Japānā vai tajā pašā Kalifornijā. Tur agrīnās brīdināšanas sistēmas izmanto seismometru tīklu, ar kuriem tostarp mēra gan zemestrīces spēku, gan var noteikt zemestrīces epicentru un hipocentru. Vadoties no seismometru tīklu fiksētā, vajadzības gadījumā tiek izsūtīti brīdinājumi noteiktā apgabala iedzīvotājiem. Pat ja brīdinājums cilvēkus sasniedz vien sekundes pirms pirmajiem spēcīgākajiem grūdieniem, tas tomēr dod kaut nedaudz laika sagatavoties, piemēram, pabēgt tālāk no ēkām un citām struktūrām, kuras zemestrīcē varētu sabrukt. Taču šādu sistēmu, piemēram, Kalifornijas "ShakeAlert", izmaksas ir visai prāvas.
"Ar šo projektu vēlamies atrisināt divas lielas problēmas: kā pēc iespējas ātrāk detektēt zemestrīci, un kā pēc iespējas ātrāk par to apziņot cilvēkus," klāsta Marks Stogaitis, "Google" projekta vadošais inženieris. Agrīnās brīdināšanas sistēma, kas datus iegūst no viedtālruņu kustību sensoriem (akselerometriem), izmaksu ziņā būtu daudz lētāka, turklāt "seismometru" skaits – mērāms miljonos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
