Spēlē notikumi risinās 19. gadsimta beigās ASV rietumos ar visu, kas jau īstam vesternam piedien – vilcienu aplaupīšanām, zirgu zādzībām, cīņām ar konkurentiem, arī ar izdzīvošanu mežonīgajā dabā. Un tieši šeit RDR2 izstrādātāji pacentušies – virtuālā pasaule ir tik ārkārtīgi detalizēti izstrādāta, ka izraisa apbrīnu pat vairākus gadus kopš spēles iznākšanas, un tā nav maza uzslava industrijā, kur arvien iespaidīgāki grafiskie risinājumi ir ikdiena un pat daža laba trīs vai piecus gadus veca spēle nu izskatās jau krietni novecojusi.
"Detalizācijas pakāpe RDR2 ir izslavēti augsta, un tas pavisam noteikti attiecas arī uz dzīvnieku modeļiem," vietne "Science Alert" citē pētījuma autori, Ekseteras Universitātes vides zinātnieci Sāru Krauliju: "Daudzi no dzīvniekiem spēlē ne tikai izskatās un uzvedas reālistiski, bet arī savstarpēji mijiedarbojas gluži kā dabā. Oposumi izliekas par beigtiem, lai paglābtos no plēsējiem, ērgļi medī čūskas, lāči, sajūtot apdraudējumu, mēdz izdarīt viltus uzbrukumus (savvaļā lāči reizēm mēdz pēkšņi skriet virsū, lai pārbaudītu, kā cilvēks reaģēs – metīsies bēgt vai paliks savā vietā; otrajā gadījumā lācis nereti pēdējā brīdī pats apstāsies)."
Spēlē atveidotajā pasaulē iekļautas aptuveni 200 dažādas īstu dzīvnieku sugas, kuras varēja sastapt ASV rietumos 19. gadsimtā. Izrādās, RDR2 spēles cienītāji nu arī daudz labāk spēj atpazīt šos dzīvniekus realitātē.
Kraulija ar kolēģiem pētījumā iesaistīja 586 brīvprātīgos no 55 dažādām valstīm. 444 no tiem bija spēlējuši RDR2, pārējie bija kontroles grupa. Tad dalībniekiem lūgts aplūkot 15 fotogrāfijas ar dzīvniekiem un tos atpazīt. Visi fotogrāfijās attēlotie dzīvnieki (to digitālās versijas) bija redzami arī datorspēlē. Izrādās, ka RDR2 spēlētāji arī īstās fotogrāfijās spēj labāk atpazīt dzīvniekus nekā tie, kas šo spēli nebija spēlējuši. Spēlētāju grupā vidēji tika pareizi atpazīti 10 no 15 dzīvniekiem, bet nespēlētāju grupā – 7 no 15. Turklāt vislielākās atšķirības rezultātos bija tieši saistībā ar tiem dzīvniekiem, kam spēlē ir lielāka nozīme un ar kuriem spēles varonim sanāk visbiežāk mijiedarboties, piemēram, noteiktām zivju sugām, kuras spēlē var makšķerēt un ēst.
Tāpat spēles gaitā var iemācīties šo to par vides aizsardzību un cilvēku rīcības sekām. Spēlē sastopamas arī tādas dzīvnieku sugas, kas mūsdienās ir vai nu izmirušas vai kuru populācija ir krietni mazāka nekā pirms simts gadiem. Viens no dzīvniekiem, kas mūsdienās ir izmiris, bet aizvien redzams RDR2 virtuālajā pasaulē, ir Karolīnas papagailis (Conuropsis carolinensis).
"Medības bija faktors Karolīnas papagaiļa izmiršanā – ja spēlētāji šīs sugas putnu spēlē izvēlējās medīt, tie tika brīdināti, ka šī suga ir apdraudēta. Ja spēlētāji turpina šo putnu medīt, suga izmirst arī spēlē, tādējādi uzskatāmi parādot sekas spēlētāja darbībām," norāda Kraulijas kolēģis, ekologs Metjū Silks.
Pētnieki ieskicē, ka datorspēles aizvien ir ar pietiekami neizmantotu izglītošanas potenciālu. Kraulijas un Silka ieskatā ekologiem un dabas aizsardzības aktīvistiem vajadzētu sākt uztvert nopietnāk ieguldījumu, ko varētu sniegt šī popkultūras niša, lai nodotu plašai auditorijai vēstījumu par nepieciešamību sargāt dzīvo dabu. "Mēs negaidām, ka lielbudžeta spēļu veidotāji tagad metīsies savos produktos iekļaut vēstījumus par dabas aizsardzību, taču aicinām dabas aizsardzības aktīvistus un komunikatorus mācīties no šīm metodēm," kas iekļautas tādās spēlēs kā RDR2.
Darbs publicēts izdevumā "People and Nature". To vari lasīt, klikšķinot šeit.