Stāsti par saviem sapņiem un iespējas parādīsies – sievietes iedrošina IT jomā  (1)

Karstā jūlija dienā TSI parkā draudzīgā gaisotnē ar iedvesmojošiem pieredzes stāstiem un iedrošinājumiem dalījās piecas sievietes. Dažām no viņām ir jau daudzu gadu pieredze STEM jomā (Science, Technology, Engineering, Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierija, matemātika), bet dažas savu ceļu šajā jomā sāka pavisam nesen. Viņu stāsti varētu palīdzēt gan jaunām meitenēm, gan pieaugušām sievietēm, kuras domā par karjeru informācijas tehnoloģijās (IT), pieņemt lēmumu, uzdrīkstēties un sākt savu ceļu uz lieliem mērķiem. Jāatceras, ka šodien IT nozare – tā ir milzīga pasaule, kurā bez programmētājiem strādā arī datu un biznesa analītiķi, IT konsultanti, projektu vadītāji, dizaineri un daudzi citi.

Bērnībā Ance labprāt leļļu vietā spēlējās ar konstruktoriem un jau toreiz sāka domāt, kā varētu sevi realizēt tehniskajās zinātnēs. Vecāki atbalstīja visas Ances aizraušanās, nekādi viņu neierobežoja, kas arī ļoti palīdzēja. Pagājušajā gadā veiktais pētījums, ko "IT Izglītības fonda" un IT lieluzņēmuma "Accenture" uzdevumā veica domnīca "Providus", parādīja, ka viss, kas notiek ar meiteni bērnībā ģimenē, ļoti ietekmē viņas turpmāko karjeru. Skolā Ancei padevās daudzi priekšmeti, bet topā bija matemātika, fizika, literatūra un kultūras vēsture. Vidusskolā viņa iepazinās arī ar programmēšanu. Tad universitātē apguva datorzinātnes un IT projektu vadību.

"Mans ieteikums ir: nekad nevajag atteikt iespējas, nekādas. Studiju laikā es piekritu kļūt par laborantu, un tā aizsākās mans ceļš izglītības jomā."

Ancei ļoti patīk strādāt tieši tehnoloģiju un izglītības jomā. Pēc studiju absolvēšānas viņa vairākus gadus strādāja IT uzņēmumā kā klientu konsultante, bet kādā brīdī Anci uzrunāja Iespējamās misijas pārstāvji, pamanot viņu "LinkedIn" sociālajā tīklā. Līdz ar to otrs ieteikums jauniem profesionāļiem no Ances – esiet "LinkedIn"! Viņa izgāja ļoti komplicētu atlases procesu "Iespējamajai misijai" un guva no tā vēl vienu atziņu:

Meitenēm, kuras vēlas strādāt IT, bet trūkst pārliecības, kādu specialitāti izvēlēties, Ance iesaka uzrunāt cilvēku, kurš izstāstīs par visām iespējām. Labs piemērs ir organizācijas "RigaTechGirls" dalībnieces, kurām ir arī mentoru programma un kuru misija ir atbalstīt sieviešu iesaisti IT jomā. Var arī pieteikties darba piedāvājumiem un intervijas laikā droši jautāt par dažādām iespējam. "Galvenais – pastāstīt apkārtējiem, ka vēlaties būt tehnoloģiju jomā, un iespējas parādīsies," pārliecināta ir Ance.

Skolas vecumā Irina vēlējās kļūt par arhitekti, bet neprata zīmēt. Sekojot savas tantes piemēram, kura bija laba programmētāja, iestājās Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta (RCAII) programmā "Automatizētas vadības sistēmas", izturot konkursu, kur 40 kandidāti pretendēja uz vienu vietu. Studijas mijās ar privāto dzīvi: pēc trešā kursa Irina apprecējās, ceturtā kursa beigās viņai piedzima bērns. Iepriekš viņa vēlējās uzreiz pēc absolvēšanas iestāties doktorantūrā un turpināt akadēmisko karjeru, bet tajā brīdī viņa izjuta, ka dažu pasniedzēju attieksme ir mainījusies, ņemot vērā, ka nesen piedzimis mazulis. Tomēr augstskolu viņa absolvēja, kā bija plānots, neizmantojot akadēmisko atvaļinājumu – ļoti daudz palīdzēja kursa biedrenes, kuras katru dienu veda Irinai mājās konspektus un skaidroja visas jaunās tēmas. Tad arī Irina saprata, cik svarīgs ir atbalsts sievietei viņas izglītības un karjeras ceļā. Kopš tā laika viņa velta spēkus citu sieviešu atbalstam STEM jomā. "Tas nebija tā plānots, bet visas manas doktorantes ir sievietes," saka profesore Jackiva. Pēc studijām viņa sāka strādāt "VEF" zinātniski pētnieciskajā institūtā un nodarbojās ar pētījumiem radio elektronikas jomā. Kad viņas bērnam pienāca laiks iet uz skolu, Irina tomēr iestājās doktorantūrā un viņa uzsāka mācības paralēli ar dēlu. Pēc dažiem gadiem viņa kļuva par jaunāko RCAII docētāju, un pasniedzējas darbs joprojām ir viņas sirdslieta.

Pēc pirmās izglītības Jūlija ir sabiedrisko attiecību speciāliste, bet nekad nav strādājusi šajā profesijā. Agrāk viņa dzīvoja Krievijā, kur strādāja IT uzņēmuma "Yandex" atbalsta dienestā, ar to arī sākās viņas ceļš IT jomā. Jūlija ar vīru pārcēlās uz Latviju, šeit viņai piedzima bērns. Septiņus gadus viņa veltīja mātes lomai. Pēc tik liela pārtraukuma darbā Jūlijai bija ļoti lielas šaubas par to, kurā jomā strādāt un kā atgūt kvalifikāciju. Viņa pievienojās "Accenture BootCamp" apmācību programmai. Nācās ļoti daudz papildus izglītoties, un bieži Jūlijai likās, ka viņa neko nesaprot un nekas neizdosies. Tagad viņa ir pārliecināta, ka karjera IT jomā nozīmē, ka tu mācīsies kaut ko jaunu nepārtraukti.

"Ja vēlaties sev nodarbi līdz mūža beigām, programmēšana ir tieši jums. Tehnoloģijas nestāv uz vietas, viss attīstās. Ja cilvēks saka, ka programmēšanā visu prot, tad, manuprāt, viņš nav pārāk labs speciālists," tā Jūlija. Smags darbs atmaksājās, jo pēc "BootCamp" programmas viņa uzsāka darbu "Accenture". Pēc gada jaunajā darbā Jūlija saprata, ka vēlas dziļāk izprast IT jomu, un tam ir nepieciešama augstākā izglītība.

Vīrs, kurš arī strādā IT jomā un ir TSI absolvents, bieži un aizraujoši stāstīja par studijām un savu diplomdarbu. Bet Jūlijai bija šaubas, vai viņa tiks galā ar tehnisko studiju programmu, jo skolā viņas panākumi matemātikā nebija tie labākie. Vīrs iedrošināja viņu tomēr pamēģināt. Jūlija iestājās TSI bakalaura programmā "Datorzinātnes" un nu ir veiksmīgi pabeigusi pirmo kursu. Sastopot citas sievietes IT jomā, Jūlija saprata, ka šaubas un bailes viņām ir ļoti līdzīgas – "es nespēšu", "varbūt informācijas tehnoloģijas nav domātas man", "man jāiet darīt kaut ko citu". Bet jāatceras, ka pat staigāt bērnībā mēs neiemācījāmies uzreiz. Tas prasīja laiku, un mums prātā nenāca šāda veida argumenti. Jāmēģina vēl un vēl, jāmācās, un viss izdosies.

Uz jautājumu, ko darīt, kad liekas, ka tu vairs nevari, Jūlija atbild: "Aiziet izgulēties!" Viņa atklāj, ka palīdz arī sports. Jūlija sāka nodarboties ar triatlonu, un pēc 75 kilometru riteņbrauciena prāts atbrīvojas, strādā perfekti un izdodas uzrakstīt kvalitatīvu kodu.

Nadežda kopš bērnības zināja, ka viņai būs augstākā izglītība, jo abiem vecākiem tāda bija, un, būdama maza meitene, nezināja, ka var būt citādi. Arī šodien viņa ir pārliecināta, ka no izglītotām sievietēm būs atkarīga nākotne, jo sieviete ir tā, kura vismaz bērna dzīves pirmo gadu pavada ar viņu kopā, liek pamatu, uz kura balstīsies visa mazā cilvēka tālākā dzīve. Pati Nadežda ir labs piemērs – studējot TSI doktorantūrā, viņa paralēli kļuva par trīs bērnu māti. "Domāju, ka jebkurš saprot, ka tas ir sarežģīti. Bet tas ir iespējams un ir tā vērts," saka Nadežda. Viņa piemin, ka gūt panākumus ļoti palīdz vīra atbalsts. Nadežda aizstāvēja doktora darbu, kad viņas mazākajam dēlam bija trīs mēneši. Kad viņam apritēja gadiņš, parādījās iespēja iesniegt dokumentus konkursam uz postdoktorantūru un tieši vīrs motivēja un uzmundrināja tad, kad Nadežda bija gatava padoties.

Viņa uzskata, ka ir ļoti svarīgi runāt par sieviešu panākumiem. 19. gadsimta beigās Mariju Kirī neuzņēma studēt Varšavas Universitātē, jo viņa bija sieviete, bet beigās viņa absolvēja Sorbonnas Universitāti un kļuva par vienīgo sievieti, kura saņēma divas Nobela prēmijas – gan fizikā, gan ķīmijā. Sievietēm un vīriešiem ir vienādas spējas, bet vēsturiski sievietēm ir bijis mazāk iespēju. Sievietēm nācās cīnīties par savu vietu sabiedrībā, ieskaitot tiesības balsot un daudzas citas. Mūsdienu sievietes to vairs neizjūt, bet par to jāsaka paldies iepriekšējām sieviešu paaudzēm. Nadežda arī iedvesmojās no savas kolēģes Irinas Jackivas, ar kuru iepazinās, būdama TSI trešā kursa studente: "Es vairs neredzēju nekādu citu ceļu, nolēmu studēt maģistrantūrā un mēģināt pasniegt kādus mācību priekšmetus. Kad nav pieredzes, tas ir izaicinājums, bet man bija drosme un sajūta, ka es visu varu." Viņa aicina jaunas meitenes nebaidīties no izaicinājumiem un censties problēmas pārvērst par iespējām.

Irinas lielā mīlestība ir tieši programmēšana. "Tas bija sen, kad monitori bija lieli un melnbalti. Pusaudžu vecumā pirmoreiz ieraudzīju datoru, iemācījos pirmās vienkāršākās programmēšanas komandas un sapratu, ka programmēšana ir domāta man," stāsta Irina. Pēc skolas viņa iestājās Rīgas Aviācijas universitātē (RAU, kura pēctecis ir TSI). Pirmā kursa sākumā uzreiz iemīlējās kursabiedrā, un studijas palika otrā plānā. Tuvojās sesija, un pirms tās saprata, ka lekcijā par programmēšanas valodu "Pascal" dzird daudz nepazīstamu vārdu, un attapās, ka jāatgriežas pie studijām. Atrada bibliotēkā ļoti labu grāmatu par "Pascal", izlasīja to un tik labi saprata tēmu, ka gan pati izcili nokārtoja eksāmenu, gan skaidroja nianses saviem kursabiedriem.

IT pasaule – tā ir nepārtraukta attīstība un milzīgas izaugsmes. Ikviena sieviete tiek aicināta nākt studēt un strādāt IT jomā, jo darba pietiks visiem: "Programmēšana var būt kā koda rakstīšana, tā arī programmatūras izstrāde, kur ietilpst gan saziņa ar klientiem, gan lietotāja pieredzes dizains (UX design), grafiskais dizains un vēl daudzas citas lietas. Mūsdienās IT ir nepieciešams visās dzīves jomās: skaistumkopšanā, medicīnā, izklaidē, komunikācijā utt. Strādājot IT, mēs varam palīdzēt cilvēkiem kļūt tuvākiem, katru dzīves jomu padarīt ērtāku, noderīgāku. Padarīsim šo pasauli labāku un skaistāku!", motivē Irina.