Vienīgās meitenes kursā: Topošās robotikas speciālistes gandarītas par studiju virziena izvēli  (16)

Marija Nikola Paškovska studē programmas "Robotika" otrajā kursā. Kopš bērnības viņu interesēja elektronika un tehnoloģijas. Mariju Nikolu galvenokārt iedvesmoja viņas tēvs, inženieris. Meitene atceras, ka bērnībā viņu neinteresēja lelles, un viņas mīļākās rotaļlietas bija liels, radiovadāms zirneklis un skrituļdēlis ar elektromotoru. "Man patika studēt LED virtenes, spēlēties ar dažādas sarežģītības konstruktoriem. Mani ļoti interesē dažādu mašīnu iekšējā uzbūve. Nav brīnums, ka es izvēlējos studēt robotiku," stāsta Marija Nikola.

Meitene nolēma studēt TSI pēc vecākā brāļa ieteikuma, kurš absolvēja šo augstskolu ar datorzinātņu grādu. No viņa Marija Nikola dzirdēja labas atsauksmes par profesionāliem un zinošiem pasniedzējiem, attīstītu infrastruktūru, individuālu attieksmi pret studentiem, gan no pasniedzēju puses, gan no administrācijas.

Pirms studijām TSI Marijai Nikolai nebija iepriekšējas pieredzes ar robotiku. Viņa saskārās ar šo jomu, tikai uzsākot studijas pirmajā kursā. Studēt izrādījās ļoti interesanti. Starp aizraujošākajiem mācību priekšmetiem viņa min rasēšanu. Marija Nikola pauž nožēlu, ka Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ pagājušajā gadā praktisko nodarbību bija mazāk, nekā bija paredzēts, jo šī ir viņas iecienītākā studiju daļa. "Mēs esam programmējuši luksoforu darbību, kas darbojas mūsu ielās. Programmējām arī humanoīdus robotus NAO. Tas bija ļoti forši un interesanti!" Marija Nikola dalās pieredzē. Viņa ļoti gaida praksi ar robotiku saistītos uzņēmumos, kas gaidāma vēlākos kursos.

Marija Nikola vēl nav pārliecināta, kādu specializāciju izvēlēsies plašajā robotikas jomā: "Es, iespējams, iedziļinātos robotu projektēšanā un būvniecībā, man ļoti patīk šī darba daļa. Pagaidām tikai priecājos, ka studēju tik unikālu specialitāti. Robotiku tomēr nemāca katrā augstskolā, tas ir kaut kas jauns, neparasts un ļoti aizraujošs".

Jūlijai Ustimenko aiz muguras jau divi studiju gadi, tagad viņa ir trešā kursa studente. Viņa atzīst, ka, iestājoties augstskolā, kad neviens vēl nebija dzirdējis par pandēmiju, viņa cerēja savus studentu gadus pavadīt aktīvāk. Jūlija savu izvēlēto specialitāti nenožēlo un joprojām sapņo tajā strādāt, kad iegūs diplomu robotikas jomā. Šobrīd viņa strādā par programmētāju.

Jūlijai interese par tehnoloģijām arī tika mantota no tēva. Viņš abas savas meitas ieinteresēja tehniskās specialitātēs: Jūlijas vecākā māsa ir TSI absolvente ar grādu elektronikā. Pati Jūlija 9. klasē īstenoja zinātniski pētniecisko darbu par robotiku: viņa uzbūvēja līnijas sekotāja ("line follower") tipa robotu, izmantojot "Arduino" sastāvdaļas.

Par robotu projektēšanu no "Arduino" sastāvdaļām jau stāstīts rakstā "Pirmie soļi "Arduino" robotikā: kā iemācīt robotam izvairīties no šķēršļiem". Jūlija pētīja šo tēmu saviem spēkiem: "Internetā ir tik daudz avotu par tehniskām tēmām. Protams, zināšanas universitātes absolventa līmenī tur neiegūsi, bet, ja ir vēlme, vaļasprieka līmenī ir pilnīgi iespējams visu izprast. Un man bija tāda vēlme." Vidusskolā Jūlijas interese par tehnoloģijām nepazuda, taču viņa neapmeklēja speciālas nodarbības vai pulciņus. Tikai mājās palīdzēja tētim virtuvē konstruēt 3D printeri.

Kad Jūlija sāka studēt TSI, bija grūti pierast pie tā, ka nodarbības ir ilgākas nekā skolā. "Mums bija brīnišķīgi pasniedzēji, kuri mūs pamazām ievadīja lietas kursā un atbildēja uz visiem jautājumiem. Pirmā sesija, protams, bija nedaudz grūtāka, kā sākumā gaidīts, bet tā jau droši vien sākumā šķiet daudziem studentiem," atceras Jūlija. "Un tomēr – man ļoti patīk studēt. Esmu cilvēks, kuram patīk apgūt jaunu informāciju neatkarīgi no jomas. Ar vienādu prieku es lasu rakstus par mākslu un studēju sensoru darbības principus."

Nākotnē Jūlija sapņo par darbu ar rūpnieciskiem robotiem, ideālā gadījumā kādā automobiļu rūpnīcā, jo viņai ļoti interesē arī automašīnas: "Manā skatījumā rūpniecisko robotu izstrāde, montāža un programmēšana ir daudzsološs darbs. Pirms to parādīšanās, kamēr automašīnas tika būvētas pilnībā ar rokām, šādu rūpnīcu produktivitāte bija daudz zemāka, un rūpnīcas darbinieku darbs bija daudz smagāks. Visu cieņu, piemēram, robotiem-putekļsūcējiem, tie palīdz veikt tīrīšanu un ietaupa cilvēka laiku. Rūpnieciskie roboti palīdz cilvēkiem salikt vairākas tonnas smagas automašīnas! Man patīk doma, ka mans darbs varētu atvieglot smagu darbu un palīdzēt citiem cilvēkiem."

Paralēli robotikas studijām TSI un programmētājas darbam Jūlija tagad vēl uzsākusi augstākās studijas datorzinātņu jomā. Kāpēc? "Šis ir atšķirīgs skatījums uz tehnisko jomu," viņa skaidro, "Tehniskas jomas speciālistam ir lietderīgi iegūt pēc iespējas padziļinātākas zināšanas. Nav ierobežojumu, jo nozare nepārtraukti un strauji attīstās. Studējot datorzinātnes, man būs dziļāka izpratne par programmēšanu, savukārt, programmā "Robotika" es iegūšu zināšanas mehānikas un elektronikas jomā. Tas viss kopā man sniegs lieliskas izredzes robotikas nozarē."

Marijas Nikolas un Jūlijas stāsti ir kārtējā nodaļa rakstu sērijā par aizraujošiem projektiem, kurus īsteno TSI "Robotikas" programmas studenti. Iepriekš jau esam publicējuši stāstus par to, kā TSI pirmā kursa studenti "pieradinājuši" robotus "Khepera IV". Tāpat vari uzzināt, ar kādiem izaicinājumiem jāsastopas studentiem, programmējot robotu-skolotāju.