Sauthemptonas Universitāte
Datu apjoms ar katru dienu aug arvien straujāk. Saprotams, ka tie kaut kur ir jāglabā. Agrāk tās bija magnētiskās lentes, pēc tam pirmie magnētiskie cietie diski, disketes, kompaktdiski, DVD, USB zibatmiņas utt. Tiem visiem ir būtisks trūkums – ilgmūžība nav diez ko laba. Atkarībā no datu nesēja, tie var būt no dažiem gadiem līdz varbūt dažiem desmitiem, tāpēc vērtīga informācija periodiski ir jāpārkopē uz jauniem datu nesējiem. Inženieri raduši risinājumu, kā nelielā kvarca stikla platē uzglabāt prāvu apjomu informācijas teju vai mūžīgi, vēsta jaunajām tehnoloģijām un zinātnei veltītais izdevums "Popular Science".

Simtiem terabaitu stikla plāksnītē

500 terabaiti ir daudz, daudz lielāks datu apjoms, nekā spēj uzglabāt vidusmēra personālais vai portatīvais dators. Vēl pirms dažiem gadiem datori visbiežāk bija aprīkoti ar cieto disku (HDD), taču nu arvien vairāk tos "izspiež" kompaktākie, ātrākie un arī izturīgākie pusvadītāju diski (SSD). Ietilpība parastam portatīvajam datoram ir no dažiem simtiem gigabaitu līdz vienam vai diviem terabaitiem jau "augstākā plauktiņa" modeļiem. Ne tuvu 500 terabaitiem, ko nelielā stikla platē spēj iedabūt Sauthemptonas Universitātes Optoelektronikas pētniecības centra profesors Pīters Kazaņskis un viņa komanda.

TeslaĪlons MaskstehnologijasInformācijas tehnoloģijasDatorzinātne

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit