Smadzeņu signālus var nolasīt, pateicoties ķirurģiski implantētiem elektrodiem tajā smadzeņu daļā, kas atbild par fizisku kustību regulēšanu. Kad paralizētais pacients vizulizēja noteiktu rakstu zīmju rakstīšanu ar roku, algoritms signālu apstrādāja un ievadīja šo rakstu zīmi jau digitālā formātā, turklāt ar 95% precizitāti. Rakstīšana ar domu spēku padevās arī visai ātri – ap 90 rakstu zīmēm minūtē. Nav gluži nekāds rekords, bet, kā norāda "Discover", tas ir apmēram tik ātri, cik tekstu spēj ievadīt eksperimentā iesaistītajam pacientam līdzīga vecuma cilvēki, spaidot virtuālo tastatūru viedtālrunī.
Līdz šim līdzīgi rīki, kas domas "pārvērš" tekstā, nodrošināja uz pusi mazāku teksta ievades ātrumu, jo bija daudz vienkāršāki un funkcionēja citādi – pacientiem bija jāvirza kursors un jāuzklikšķina uz vēlamās rakstu zīmes virtuālā saskarnē.
BCI tehnoloģiju pētījumiem ir visai sena vēsture – jau 1960. gados iespējas smadzeņu aktivitāti pārnest fiziskajā pasaulē ar datortehnoloģiju palīdzību tika pētītas, veicot eksperimentus ar mērkaķiem. Pirmie izmēģinājumi ar cilvēkiem sākti 2000. gadu sākumā. Šajā jomā viens no pētījumu virzieniem ir, piemēram, robotisko roku kustināšana ar domām, tādējādi nākotnē paralizēti cilvēki vai cilvēki, kas dzīves laikā fiziski zaudējuši kādu ekstremitāti, ar tehnoloģiju palīdzību varētu vismaz daļēji atgūt tādas veselam cilvēkam pašsaprotamas funkcijas kā paņemt rokā ūdens glāzi un padzerties.
Lai varētu pārveidot smadzeņu signālus digitālā tekstā, tika radīta speciāla datorprogramma, kas noteikta veida smadzeņu aktivitāti sasaista ar noteiktu burtu alfabētā. Turpinot šādu tehnoloģiju pilnveidi, nākotnē arvien plašākam cilvēku lokam, kas kaut kādu iemeslu dēļ zaudējuši spēju rakstīt, tā varētu tikt atgriezta. Laikmetā, kad liela daļa komunikācijas noris tieši rakstiski un digitālajā vidē, tas būs milzu ieguvums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
