Campus  - 2335
Foto: AFP/Scanpix/LETA
Mākslīgā intelekta izpētes kompānijas "OpenAI" līdzdibinātājs Iļja Suckevers aizvadītajā nedēļā ietvītoja šķietami nevainīgu atziņu, ka daži no šobrīd izstrādātajiem lielajiem mākslīgo neironu tīkliem jau varētu būt ar apziņu – kaut pavisam nedaudz. Vai Suckevera ieraksts bija domāts pavisam nopietni, vai bija vieglā garā ieturēta provokācija diskusijas raisīšanai, grūti spriest. Taču rezonansi šis tvīts izpelnījās gan – ne viens vien jomas eksperts Suckevera izteikumus nosodīja kā nepamatotu ažiotāžas celšanu un norādīja, ka tehnoloģijas vēl ne tuvu nav tikušas līdz vispārīgajam mākslīgajam intelektam, kur nu vēl ar apziņu apveltītam.

Mākslīgo intelektu var nosacīti iedalīt šaurajā (reizēm dēvēts arī par vājo), vispārīgajā (stiprajā) un pārākajā (superintelekts). Šobrīd esam tikuši vien līdz šaurajam mākslīgajam intelektam – tādam, kurš pielāgots specifiska uzdevuma vai šaura uzdevumu loka veikšanai, bet nav līdzvērtīgs cilvēka intelekta daudzpusībai un nespēj autonomi darboties plašā lokā situāciju.

Par veselu kaskādi ar izaicinājumiem, kas jāpārvar ceļā uz vispārīgo mākslīgo intelektu, "Campus" savulaik klāstīja IT uzņēmuma "Accenture" Inovāciju studijas mākslīgā intelekta daļas vadītājs un viens no vadošajiem nozares ekspertiem Baltijā Staņislavs Hiļčuks. Speciālists norādīja, ka kaut kad vispārīgo mākslīgo intelektu droši vien izdosies izstrādāt, taču konkrētu laika logu neuzņēmās prognozēt "līdzīgi, kā nevarēja paredzēt mobilo viedierīču parādīšanos brīdī, kad Edisons un Tesla strādāja pie elektrības pārraides un gaismekļu problēmām pirms 100 gadiem".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!