Mākslīgais intelekts jau apveltīts ar apziņu? Tvīts izsauc karstas debates pētnieku vidū

Mākslīgo intelektu var nosacīti iedalīt šaurajā (reizēm dēvēts arī par vājo), vispārīgajā (stiprajā) un pārākajā (superintelekts). Šobrīd esam tikuši vien līdz šaurajam mākslīgajam intelektam – tādam, kurš pielāgots specifiska uzdevuma vai šaura uzdevumu loka veikšanai, bet nav līdzvērtīgs cilvēka intelekta daudzpusībai un nespēj autonomi darboties plašā lokā situāciju.

Par veselu kaskādi ar izaicinājumiem, kas jāpārvar ceļā uz vispārīgo mākslīgo intelektu, "Campus" savulaik klāstīja IT uzņēmuma "Accenture" Inovāciju studijas mākslīgā intelekta daļas vadītājs un viens no vadošajiem nozares ekspertiem Baltijā Staņislavs Hiļčuks. Speciālists norādīja, ka kaut kad vispārīgo mākslīgo intelektu droši vien izdosies izstrādāt, taču konkrētu laika logu neuzņēmās prognozēt "līdzīgi, kā nevarēja paredzēt mobilo viedierīču parādīšanos brīdī, kad Edisons un Tesla strādāja pie elektrības pārraides un gaismekļu problēmām pirms 100 gadiem".

Ja pētnieki vēl nav tikuši līdz vispārīgajam mākslīgajam intelektam, bet aizvien darbojas ar šauri specializētu mākslīgo intelektu (tiesa, nereti ļoti jaudīgu un attiecīgā uzdevuma risināšanā neatsveramu), kā vispār varam runāt par mākslīgo intelektu, kas apveltīts ar apziņu?

Suckevers gan tvītu nerakstīja apgalvojuma, bet pieļāvuma formā, spriežot, ka daži lielie mākslīgo neironu tīkli varētu būt (nevis ir) apveltīti ar apziņas devu. Taču ar to pietika, lai vairāki šajā jomā strādājošie pētnieki "OpenAI" ekspertu vainotu pārsteidzīgā sensacionalizēšanā.

Jaundienvidvelsas Universitātes (Austrālija) mākslīgā intelekta pētnieks Tobijs Volšs bija nesaudzīgs: "Ikreizi, kad šādi spekulatīvi izteikumi tiek pie mediju uzmanības, vajadzīgi vairāki mēneši, lai sarunu par mākslīgā intelekta iespējām un draudiem atkal ievirzītu reālistiskā gultnē."

Daļa pētnieku arī tieši un netieši atgādināja, ka mums vēl nav īsti skaidrs, kā vispār definēt apziņu un pēc kādiem parametriem tad noteikt – ir kāda būtne (bioloģiska vai digitāla) ar apziņu vai nē. Tā, piemēram, Kopenhāgenas IT universitātes asociētais profesors Leons Derčinskis ironizēja: "Varbūt obrītā ap Sauli kaut kur starp Zemi un Marsu riņķo tējkanna. Tas šķiet ticamāk nekā Iļjas spriedelējumi," savu viedokli akcentējot ar to, ka mēs visai labi izprotam gan debess mehāniku, gan arī spējam labi definēt to, kas tad īsti ir tējkannas.

Varbūt Suckevers ar šo paziņojumu tiešām velējās rosināt diskusiju vai, kā to nodēvēja Oregonas Štata universitātes mākslīgā intelekta pētnieks Tomass Dītrihs, vienkārši "troļļo"? Jāatgādina, ka ne viņš viens ir nācis klajā ar skaļiem paziņojumiem mākslīgā intelekta jomā. Vēl nesen Īlons Masks, kurš, starp citu, arī bija klāt pie "OpenAI" dibināšanas, bet nu vairs ar kompāniju nav tieši saistīts, paziņoja par to, ka kaut kad tuvā nākotnē cilvēkiem mājas soli atvieglos ar spēcīgu mākslīgo intelektu apveltīts humanoīds – "Tesla Bot". Daudzi tobrīd norādīja, ka šobrīd tehnoloģijas nedz robotikā, nedz mākslīgā intelekta jomā vēl tik tālu nav tikušas.

Arī šaurākās nišās mākslīgā intelekta algoritmi pagaidām ne vienmēr ir spēcīgāki par cilvēkiem, kad runa ir par sarežģītām situācijām. Nupat vietnē "The Conversation" trīs eksperti – mākslīgā intelekta un finanšu jomas pētnieki – secināja, ka ārpus strikti kontrolētiem eksperimentiem laboratorijās mākslīgā intelekta algoritmi vērspapīru biržā caurmērā nav sekmīgāki investori kā pieredzējuši ieguldījumu fondu menedžeri.

Tāpēc drīzāk jāsliecas piekrist, ka paziņojumi par mākslīgā intelekta un apziņas kombināciju vēl ir stipri pāragri.