Par iebrukumu Ukrainā izplata maldinošus video: 5 soļi, kā pārbaudīt materiālu autentiskumu

Viens no piemēriem ir "TikTok" publiskots video (šobrīd jau izņemts), kurā redzami 10 formācijā lidojoši iznīcinātāji. Parakstā norādīts, ka šis video it kā ataino aktuālos notikumu Ukrainā, taču patiesībā video ir vecs un nav saistīts ar pēdējo dienu notikumiem.

Vizuālie materiāli ir ļoti spēcīgs uzmanības piesaistīšanas līdzeklis un īpaši potenciāls ierocis dezinformatoru rokās. Gadījumos, kad šāda neautentiska vizuālā materiāla radīšana, rediģēšana un dalīšanās ar to nav ar mākslinieciskiem nolūkiem vai satīra, tā parasti ir politiski vai ekonomiski motivēta rīcība.

Dezinformācijas kampaņas lūko novērst uzmanību no patiesībā notiekošā, "jaukt gaisu", manipulēt ar sabiedrības viedokli, sēt šaubas un šķelt, kā arī vairot sabiedrībā nedrošību. Tā ir ierasta stratēģija valstīs ar izteikti polarizētu sabiedrību, kur dominē sociāli ekonomiska nevienlīdzība, beztiesiskums un propaganda. Kā šāds viltus saturs tiek radīts un izplatīts, kā to cenšas atmaskot faktu pārbaudītāji un kā pārliecināties, ka pats "neuzķeries" uz dezinformatoru āķa?

Viena no visizplatītākajām metodēm (arī minētais piemērs ar "TikTok" video), ir lietot vecus foto un video, kas tapuši citā laikā, vietā un kontekstā, un uzdot tos par vizuālām liecībām kādam citam notikumam. Te nevajag nedz kādas īpašas tehniskas prasmes, nedz programmatūru – pietiek augšupielādēt vecu video ar raķešu triecienu vai kādu citu šokējošu saturu un parakstā apgalvot, ka tas ir nesen tapis materiāls un ataino aktuālo situāciju.

Vēl viena metode, kas neprasa nekādas padziļinātas prasmes, ir notikumu vai darbību inscenēšana un iestudēšana, un uzdošana par realitāti. Piemēram, nesenais piemērs ar uzspridzinātajām automašīnām, par kurām Krievijas dezinformatori apgalvoja – to esot paveikuši Ukrainas spēki.

Tāpat labs veids, kā manipulēt un sagrozīt realitāti, ir izmantot foto un video iemūžināšanas paņēmienus, kas rada maldinošu rāmējumu par notiekošo. Piemēram, tuvplāni ar cilvēkiem var radīt iespaidu par to, ka sanācis ļoti liels pūlis, turpretī kadros, kas uzņemti no drona, aina būtu pavisam cita.

Pievēršoties iespējām, ko nodrošina tehnoloģijas – ar "Photoshop" un citām ekvivalentām attēlu apstrādes programmām var aizvākt no ainas vai tieši pievienot tai cilvēkus vai objektus, izgriezt no kadrējuma "lieko", tādējādi veidojot iecerēto rāmējumu. Zemāk redzams piemērs – šajā attēlā it kā redzama būvniecības tehnika, proti, minitraktors ar hidraulisko āmuru, pie kāda bērnudārza Austrumukrainā. Bildes autori ironizē par to, kāds varētu būt hidrauliskā āmura kalibrs, tādējādi mēģinot nodot vēstījumu, ka caurums ēkas sienā izdauzīts ar traktoru.

Taču patiesībā izrādījās, ka ar šo attēlu veiktas manipulācijas – minitraktors tajā "ielīmēts" ar attēlu apstrādes programmu. Šo tvītu var uztvert kā mēģinājumu noraidīt ziņas par bojājumiem civilajiem objektiem, kas nodarīti Krievijas spēku veiktajā raķešu triecienā, kā arī plašākā kontekstā šis var būt mēģinājums vairot apjukumu un sēt šaubas par citu attēlu autentiskumu no karadarbības zonas.

Tādas organizācijas kā "Bellingcat" veido sarakstus ar apšaubāmiem apgalvojumiem, kas sociālajos tīklos tiek izplatīti par Krievijas iebrukumu karā, un veic faktu pārbaudi un dezinformācijas atspēkošanu, kad tas ir iespējams un nepieciešams.

Arī žurnālisti un faktu pārbaudītāji darbojas, lai apstiprinātu materiālu autentiskumu un informētu par noskaidrotiem dezinformācijas piemēriem. Lielie un labi nodrošinātie mediji, tādi kā BBC, arī veic maldinošas informācijas izgaismošanu.

Sociālo tīklu vietnēs valstu paspārnē esošiem medijiem un organizācijām pievienoti marķējumi, kas liecina par to statusu, kā arī piedāvā papildu fona informāciju par informācijas avotiem vai cilvēkiem lietotāja kontaktu lokā, kuri dalījušies ar kādu konkrētu ierakstu.

Sociālie tīkli arī pielāgojuši algoritmus, lai mazinātu iespējamību, ka potenciāli maldinošs saturs tiek pie liela ekspozīciju skaita, un algo darbiniekus, kuru uzdevums ir fiksēt un atzīmēt maldinošu saturu.

Var mēģināt pats veikt faktu pārbaudi un kritiski izvērtēt redzēto. Raksts, ko pērn sagatavojām publicēšanai "Australian Asociated Press", ieskicē faktu pārbaudes procesu katrā no fāzēm – vizuālo materiālu radīšanas, rediģēšanas un izplatīšana fāzēs.

Te pieci vienkārši soļi, ko katrs no mums var veikt, lai pārbaudītu informāciju.

Šajā "Telegram" ierakstā tiek apgalvots, ka poliski runājoši diversanti uzbrukuši ūdensapgādes sistēmai un mēģinājuši to saindēt ar hloru, veicot tā dēvēto "viltus karoga" operāciju. Taču video metadati – dati par video uzņemšanas laiku un vietu – liecina, ka tas tika uzfilmēts vairākas dienas iepriekš nevis datumā, par ko izteikti apgalvojumi.

Metadatus katrs var pārbaudīt pats, lejupielādējot attēlu vai video un atverot to ar "Adobe Photoshop" vai "Bridge". Ja šādas programmas nav, var izmantot arī kādu no tiešsaistē pieejamajiem metadatu aplūkošanas rīkiem.

Šai pieejai gan ir arī ierobežojumi – sociālās vietnes, piemēram, "Facebook" un "Twitter", bieži notīra metadatus no šajās platformās ievietotajiem vizuālajiem materiāliem. Šajā gadījumā var mēģināt pieprasīt faila oriģinālu vai arī pārlūkot faktu pārbaudes vietnes – varbūt kādā par konkrēto attēlu vai video jau veikta izpēte un tas apstiprināts kā autentisks vai pretēji – noraidīts kā safabricēts.

Ziņu aģentūras, piemēram, "Associated Press", "Agence France-Presse" (AFP), kā arī jau minētais "Bellingcat" veido faktu pārbaudes rakstus. Tādus veido arī portāls "Delfi" sadaļā "Atmaskots", piemēram, vakar publicēts raksts par to, kā "Facebook" tiek izplatīta dezinformācija, kas atspoguļo Kremlim vēlamo naratīvu.

Lielās pasaules ziņu aģentūras, piemēram, AFP, jau atspēkojušas vairākus vēstījumus kā nepatiesus. Viens no tādiem ir video, kurā apgalvots – tas ir no konkrētās karadarbības Ukrainā. Patiesībā šis video ir no 2020. gadā notikušās eksplozijas ostā Beirūtā.

Ja vecs saturs tiek "atgremots" un izmantots jaunā kontekstā, tad to var pārbaudīt, izmantojot "Google Images" vai "TinEye" – reverso attēlu meklēšanu. Tā var noskaidrot, vai, kur un kādos datumos konkrētais attēls iepriekš parādījies tīmeklī.

Taču ņem vērā, ka arī šajā gadījumā dezinformatori var veikt attēla manipulācijas, lai šīs reversās meklēšanas programmas mēģinātu apmuļķot un attēlu uzdotu kā jaunu. Viena no bieži izmantotajām – foto pagriešana spoguļattēlā.

Vai uzdotais laiks ir patiesi īstais? Ja tiek apgalvots, ka attēlā redzamais noticis agri no rīta, vai par to liecina, piemēram, attēla izgaismojums, ja tas uzņemts ārā? Ja runa ir par telpu, vai tajā redzami pulksteņi? Kādu laiku tie rāda? Zemāk piemērs ar pirmdien pulksten piecos pārraidīto Krievijas drošības padomes sēdi. Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu un ārlietu ministra Sergeja Lavrova rokaspulksteņu ciparnīcas liecina, ka video tapis jau pirms pusdienlaika.

Šādi pārbaudīt var daudz datu punktu, piemēram, arī par personu vai tehnikas pārvietošanos un mēģināt saprast, vai informācija šķiet ticama. Piemēram, izmantojot "Google Maps", var pārbaudīt apgalvojumus par bruņutehnikas kolonnas pārvietošanās ātrumu no viena punkta uz otru. Zinot attālumu starp punktiem un izmantojot tīmeklī pieejamus datus par konkrētu tehnikas vienību pārvietošanās ātrumu, var saprast, vai apgalvojumi par noteiktā laikā veikto distanci no punkta A līdz punktam B vispār ir īstenojami.

Vai tu zini, kur, kad un kāpēc foto vai video ir tapis? Vai tu zini, kas to uzņēma un vai tā foto/video versija, ko redzi, ir oriģinālā versija?

Izmantojot tādus tiešsaistē pieejamus rīkus kā "InVID" un "Forensically", var mēģināt rast atbildes vismaz uz dažiem no šiem jautājumiem. Var izmantot arī šo 20 jautājumu sarakstu, lai, tēlaini izsakoties, "nopratinātu" kādu ierakstu sociālajos tīklos un uztvertu informāciju ar veselīgu devu piesardzības.

Visbeidzot, ja tev par kādu saturu ir šaubas, nedalies ar to un neatkārto apgalvojumus, kuri nav nākuši no respektabliem un uzticamiem avotiem, piemēram, kvalitatīva medija. Ievērojot medijpratības pamatprincipus, izlem, kuri avoti ir uzticami. Tādējādi tu palīdzēsi mazināt auditoriju, kuru sasniegs maldinošs un sagrozīts saturs, un veicināsi skaidrākas informatīvās telpas veidošanos par Krievijas īstenoto iebrukumu Ukrainā.

--

Šis raksts ir pārpublicēts no "The Conversation" saskaņā ar "Creative Commons" licenci. Visu rakstu oriģinālvalodā var lasīt vietnē "The Conversation".

Raksta autori ir Kvīsnlendas Tehnnoloģiju universitātes (Austrālija) mācībspēki – vizuālās komunikācijas un mediju pasniedzējs Tīdžejs Tomsons (T.J. Thomson), digitālās komunikācijas profesors Daniels Anguss (Daniel Angus) un lektore Paula Dūtsona (Paula Dootson).