Meitenes, kurām pirmajā vietā lidmašīnas

Visas mūsu varones studē vai strādā gaisa transporta jomā. Vairāk nekā 90% viņu studiju biedru vai kolēģu ir vīrieši. Bet šis fakts meitenēm nekad nav traucējis, mīlestība pret aviāciju un vēlme strādāt ar lidmašīnām bija daudz spēcīgāka. Ksenija Matvejeva un Valērija Petrova jau ir ieguvušas bakalaura grādu inženierzinātnēs aviācijas transportā, absolvējot Transporta un sakaru institūta (TSI) bakalaura studiju programmu "Aviācijas transports". Aleksandras Abraites piedzīvojumi tikai sākas – viņa ir šīs pašas programmas pirmā kursa studente.

"Visa mana ģimene ir saistīta ar aviāciju, un lidmašīnas ir vienīgais, kas mani patiesi iedvesmo un iepriecina. Man šķita, ka būt par stjuarti vai piloti ir diezgan garlaicīgi. Mūsdienu pasaulē jau tagad autopilots aizvieto pilotus. Man gribas vairāk domāt un darīt ar savām rokām, tāpēc nolēmu, ka remontēšu lidmašīnas," stāsta Ksenija. Atklāsim uzreiz, ka viņa sasniedza savu mērķi un tagad strādā par gaisa kuģu mehāniķi. Bet, neskatoties uz ģimeni, kas paaudžu paaudzēs bija saistīta ar aviācijas jomu, meitene pēc skolas uzreiz neuzsāka studijas inženierzinātnēs. Viņa mācījusies humanitārajā licejā, atzīmes matemātikā nebija īpaši labas, pirmo izglītību ieguvusi kā fotogrāfe. Protams, no saviem vecākiem un vecvecākiem dzirdēja stāstus par darbu aviācijā. Pirms iestāšanās TSI viņa arī pabeidza vairākus tiešsaistes kursus par gaisa kuģu un raķešu būvēšanu. Tādējādi jauniete ieradās augstskolā ar priekšzināšanām.

Valērijai ļoti patika matemātika un fizika, viņa vēlējās iegūt izglītību tehniskajā jomā. Savulaik meitene sapņoja kļūt par stjuarti, taču izrādījās, ka viņa slikti pacieš lidojumus, tādēļ nolēma kļūt par speciālisti, kas apkalpo lidmašīnas, bet uz zemes. Un viņa arī īstenoja šo plānu.

Aleksandras mērķis ir kļūt par piloti. Viss sākās ar domām par stjuartes karjeru. Tajā pašā laikā meitenei skolā ļoti patika matemātika, fizika un ķīmija, un galu galā viņa nolēma iegūt augstāko inženierzinātņu izglītību. "Jebkurā gadījumā es vēlējos savu dzīvi saistīt ar aviāciju. Kopš bērnības esmu interesējusies par to, kā lidmašīna darbojas, kāpēc tā lido, kā paceļas gaisā," stāsta Aleksandra. Šajā studiju posmā viņa vēlas iegūt avioniķa kvalifikāciju. Avioniķis ir elektrotehniķis, kas strādā ar gaisa kuģa elektriskajām sastāvdaļām un sistēmām, atšķirībā no mehāniķa, kas apkalpo mehāniskās sistēmas, detaļas un turbīnas. Elektrības tēma vienmēr ir bijusi Aleksandras iecienītākā fizikas apakšnozare. Pēc inženiera grāda iegūšanas meitene gatavojas studēt vēl aptuveni divus gadus, lai iegūtu pilota licenci. Ja viss noritēs pēc plāna, jau 28 gadu vecumā Aleksandra sēdīsies lidmašīnas pilotu kabīnē un veiks savu pirmo lidojumu kā profesionāla pilote.

Absolventes Ksenija un Valērija studiju gadus atceras silti, bet bez ilūzijām. Brīžiem bijis grūti, un ne visi priekšmeti patikuši vienādi labi. Ksenijai nepatika mācīties lidmašīnu konstruēšanu, viņa uzskatīja, ka šis priekšmets ir lieks tiem, kas lidmašīnas nevis būvē, bet gan apkalpo. Valērija atzīst: "Visgrūtākais bija nepamest institūtu. Bija vēlme doties uz kādu radošu nozari. Bet, kad parādījās draugi, es pieradu pie jaunas vides, studēt kļuva daudz vieglāk, un es paliku savā specialitātē."

Pārsvarā kursa biedri, pasniedzēji un kolēģi atbalsta meitenes ceļā uz profesionālajiem mērķiem. Bet gadās izņēmumi. "Studējot institūtā, bija nepatīkami brīži, kad pasniedzēji-vīrieši uzsvēra, ka lidmašīnu mehāniķis ir vīriešu profesija," dalījās Ksenija. Studiju programmas "Aviācijas transports" direktore, profesore Monta Aleksandra Lācāne komentē: "Jāatzīst, ka aviācija, it īpaši gaisa kuģu tehniskā apkope, nenoliedzami ir "vīriešu profesija". Cik daudz sieviešu jūs satiekat, kad vedat savu automašīnu uz servisu eļļas un kondicioniera filtrus nomainīt? Ar lidmašīnām ir līdzīgi. BET! Dzīvē pozitīvā ir tik daudz, cik mēs to spējam pašas saskatīt."

Aleksandra Monta Lācāne nesen kļuva par "vīriešu" programmas "Aviācijas transports" direktori TSI un pašlaik strādā Latvijas gaisa satiksmē kā mācību daļas vadītāja. Savu stāstu par mīlestību pret aviāciju viņa stāstīja rakstā "Aviācija nav tikai vīrieši–piloti un sievietes–stjuartes". Ksenija un Valērija atzīmēja, ka viņām ļoti patika Monta kā pasniedzēja, un priecājās, ka viņa ir ieguvusi jaunu amatu. Aleksandrai Abraitei (attēlā) vēl nav bijušas lekcijas pie profesores Lācānes, taču viņai ir svarīgi, lai viņai būtu paraugs sieviete, kas guvusi panākumus aviācijas jomā: "Kad ieraudzīju, kas ir mūsu programmas direktore, es biju patīkami pārsteigta un pat nedaudz lepna. Tas man deva vēl vairāk drosmes un pārliecības, ka viss izdosies."

Savā studiju laikā Ksenija un Valērija bija vienīgās meitenes kursā, bet Aleksandras kursā pašlaik ir divas studentes. Tajā pašā laikā Valērija atceras, ka daži pasniedzēji pret meitenēm izturējās pat maigāk nekā pret puišiem, un šī attieksme viņu atbalstīja un virzīja uz priekšu. Aleksandrai savukārt šķiet, ka viņas kursā attieksme pret studentiem nav atkarīga no dzimuma, nekādas diskriminācijas vai piekāpšanos meitenēm viņa nemana.

Ksenija Matvejeva strādā par gaisa kuģu mehāniķi uzņēmumā "RAF-avia". Kompānija nodarbojas ar gaisa kravu pārvadājumiem, kā arī sniedz gaisa kuģu apkopes pakalpojumus. Ksenija rūpējas gan par klientu, gan par uzņēmuma pašu lidmašīnām. Pēc viņas vārdiem, darba kolektīvā, kur viņa ir vienīgā sieviete, attiecības ir ļoti draudzīgas. Kolēģi-vīrieši ir saudzīgi pret Kseniju – var atdot viņai interesantākus darbus un neļauj nest smagas lietas. "Es pārāk bieži nestrādāju pie šasijas remonta, kur jāmaina riteņi un citas lietas, tas ir diezgan smags fizisks darbs. Biežāk strādāju, piemēram, ar hidraulisko sistēmu, kur arī vajag kaut ko noskrūvēt vai pagriezt, bet tas ir fiziski vieglāk un diezgan interesanti. Tur, kur vajadzīgs rupjš fiziskais spēks, varu pasaukt kādu, kurš palīdzēs noņemt smago detaļu, un tad es pati turpinu strādāt. Tas ir normāli, arī vīrieši bieži sauc kādu palīgā, jo dažas lidmašīnas daļas ir ne tikai smagas, bet arī ļoti lielas, bez otra roku pāra neiztikt. Labāk pasaukt kolēģi un darīt to kopā, nevis kaut ko salauzt," skaidro mehāniķe. Viņa arī brīdina, ka mehāniķi nevar izvairīties no sīkiem negadījumiem – ik pa brīdim mēdz pret kaut ko sasist galvu vai roku. Bet tas Kseniju biedē daudz mazāk nekā dokumentu kārtošana. Viņai daudzu papīru aizpildīšana ar roku ir visnemīļākā darba dienas daļa.

Valērija Petrova (attēlā) gluži pretēji – šobrīd strādā tikai ar papīriem un ir ļoti apmierināta. Meitene ieņem inženiera asistentes amatu Latvijas uzņēmumā "Airline Support Baltic". Kompānija sniedz gaisa kuģu apkopes, remonta un modifikācijas pakalpojumus.

"Ironiski, ka institūtā mani vismazāk interesēja dzinēji un aviācijas likumdošana, un tagad es strādāju tieši ar dzinējiem un dokumentāciju. Biju domājusi, ka būs grūti un neinteresanti, bet darba procesā šī interese, gluži otrādi, pamodās, un vēlos sevi šajā jomā attīstīt tālāk. Esmu vairāk nekā apmierināta ar to, kas man šobrīd ir," norāda aviācijas speciāliste. Valērijas darba dienas sastāv no tā, ka viņa mehāniķiem gatavo remonta dokumentāciju, bez kuras viņiem nav tiesību strādāt pie remontā nonākuša dzinēja. Un pēc remonta pabeigšanas Valērijai ir jāapstrādā mehāniķu aizpildītā dokumentācija, kā arī jāsagatavo citi dokumenti. Viņa pati sāka darba gaitas kā mehāniķe. "Kad es strādāju lidmašīnu angārā, mani kolēģi vīrieši nekad neatteicās palīdzēt, un dažreiz viņi paši piedāvāja palīdzēt ar kaut ko smagu," atceras Valērija. Tagad viņas uzņēmuma angārā ir tikai viena meitene-mehāniķe.

"Nav svarīgi, vai esat meitene vai puisis, ja aviācijas tēma jūs uzrunā, droši sāciet to pētīt. Pat ja jūs iepriekš neesat interesējušies par aviāciju, tāpat kā es, ticiet man, ar laiku jūsu attieksme mainīsies un kļūsiet par aviācijas neatņemamu sastāvdaļu. Mans galvenais padoms ir nebaidīties!" aicina Valērija. Ksenija un Aleksandra arī norāda, ka bailes ir galvenais šķērslis ceļā uz darbu ar lidmašīnām, taču nevajag tām ļauties.

Aleksandra uzskata: "Ir jāieklausās sevī un jābūt drosmīgākām. Paturiet prātā, ka aviācijas inženierijas jomā pacietība un centība ir ļoti svarīgas. Kursabiedri un pasniedzēji atbalstīs grūtos studiju brīžos. Ja sapņojat par aviāciju, jūsu dzimumam, vecumam vai iepriekšējām zināšanām nav nozīmes. Pagaidām meitenes mūsu programmā ir sastopamas reti, taču ļoti ceru jaunajā mācību gadā ieraudzīt daudz jaunu sieviešu seju. Kā studentu pašpārvaldes dalībniece priecāšos satikt jaunas studentes un palīdzēt viņām iekļauties studiju vidē".

Ksenija atgādina, ka iet strādāt aviācijā ir vērts cilvēkiem, kuri ir gatavi mācīties visu mūžu. Tehnoloģijas nepārtraukti attīstās, un speciālistiem regulāri jāsaņem kvalifikāciju apliecinoši sertifikāti.

Jāpiebilst, ka pavisam nesen TSI parādījās jauna dubultā diploma maģistra programma "Aviācijas vadība", kas tapusi sadarbībā ar britu partneraugstskolu – Rietumanglijas Universitāti (UWE Bristol). Programmas dalībnieki mācās Rīgā atbilstoši augstākajiem Lielbritānijas izglītības standartiem un galu galā saņem gan Latvijas TSI diplomu, gan Lielbritānijas UWE diplomu.

Programmas direktore un viena no lektorēm ir talantīgā lektore Olga Zervina, kā arī citi pieredzējuši un cienījami TSI pasniedzēji programmas ietvaros. Lektoru vidū ir pieaicināti pasniedzēji, kuri strādā vadošos amatos dažādos aviācijas uzņēmumos gan Latvijā, gan ārvalstīs. Piemēram, VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes loceklis Artūrs Saveļjevs, Londonas Lūtonas lidostas direktoru padomes speciālais padomnieks, profesors Romano Pagliari un daudzi citi. Programmas mācībspēki ir daudzveidīgi un vienlīdzīgi. TSI aicina tikpat daudzveidīgus studentus studēt aviācijas nozarē starptautiskā vidē. Un mēs ticam, ka mūsu šodienas studentes gūs plašus biznesa panākumus nākotnē un, iespējams, atgriezīsies savā alma mater.