Saules enerģija ir viens no vislabāk zināmajiem atjaunīgās enerģijas resursiem, un aizvien augošā "apetīte" pēc elektroenerģijas kopā ar virzību prom no fosilo kurināmo izmantošanas paģēr, ka nākotnē arī saules enerģijai būs lielāka loma nekā šobrīd. Taču plašiem saules paneļu parkiem tuksnešos uz Zemes ir vairāki mīnusi, kas ierobežo to efektivitāti un ekonomisko izdevīgumu. Jau krietni sen zinātnieki cerīgi skatījušies augšup – vai iespējams, ka masīvas saules paneļu stacijas planētas apgādāšanai ar elektrību varētu izvietot kosmosā?
Ideja senāka par lidojumiem kosmosā
Tie nav tikai uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi izņēmumi, kad kāds koncepts vispirms tika iedzīvināts zinātniskajā fantastikā – vai tā būtu literatūra, komiksu grāmatas vai kino –, bet vēlāk parādījās arī dzīvē. Autoru fantāzijas lidojums bieži vien lieliski prognozējis tehnoloģiju attīstību vektoru tuvākai vai tālākai nākotnei. 3D hologrammas, mākslīgais intelekts, bioelektriskas protēzes, autonomas automašīnas, jā, arī kosmosa stacijas vispirms "dzīvoja" uz ekrāna kinofilmās vai grāmatu lappusēs, bet pēc gadiem patiešām tika uzbūvētas.
Lūk, arī ideja par enerģijas ražošanu kosmosā no saules gaismas un pēc tam šīs enerģijas bezvadu pārraidīšana uz Zemi (vai kādu citu vietu) izskanēja jau krietni pirms cilvēks pirmo reizi bija devies kosmosā. 1941. gadā zinātniskās fantastikas klasiķis Aizeks Azimovs publicēja īsstāstu "Reason", kurā kosmosa stacija ražo elektroenerģiju no saules un pārraida to uz citām planētām.
Savukārt jau formālāk kosmosā izvietotu saules paneļu sistēmu koncepts tika definēts 1968. gadā publikācijā izdevumā "Science".
Dažus gadus vēlāk ASV tika patentēta arī tehnoloģija, kas šādu spēkstaciju darbību nākotnē padarītu īstenojamu – bezvadu enerģijas pārvade, izmantojot mikroviļņus.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
