Kāvi šonedēļ var uzmirdzēt arī Latvijas debesīs. Kā nobildēt ziemeļblāzmu ar viedtālruni

Pēdējo dienu laikā no viena paša Saules plankuma kosmosā lādētas daļiņas izsviestas vismaz 17 atsevišķos uzliesmojumos un koronārās masas izvirdumos. Ārkārtīgi aktīvais Saules plankums AR2975 jau no nedēļas sākuma neskopojas ar uzliesmojumiem. Mums uz Zemes tas nozīmē iespējamas ģeomagnētiskās vētras un krāšņu polārblāzmu.

Izvirdums, kas sastāv no šādām lādētām daļiņām un magnētiskā lauka, var trāpīt arī Zemei. Parasti tas sasniedz Zemi laikā no vienas līdz trim diennaktīm. Tāpēc, ka Zemes virsmu un atmosfēru no šīm lādētajām daļiņām aizsargā Zemes magnētiskais lauks, polos varam vērot skaistās polārblāzmas. No Saules nākušās lādētās daļiņas virzās pa Zemes magnētiskā lauka līnijām un atmosfēras augšējos slāņos (jonosfērā) saduras ar atomiem, tos ierosinot, – atmosfērā esošo atomu elektroni pāriet augstākā enerģijas līmenī, burtiski augstākā orbītā ap atoma kodolu. Kad elektrons atgriežas sākotnējā enerģijas līmenī, tiek izstarots fotons. Fotonu emisiju rezultāts tad arī ir krāšņais gaismu šovs debesīs – polārblāzmas.

Modelēšana paredz, ka šoreiz no Saules izsviestā daļiņu plūsma varētu ģenerēt G2 vai G3 līmeņa, proti, mēreni stipru ģeomagnētisko vētru. Kopumā šajā skalā ir piecas pakāpes – no G1 līdz G5. Taču pašas polārblāzmas un to stiprumu paredzēt gan ir ļoti grūti.

Iespējams, šoreiz gan Latvijas iedzīvotājiem var palaimēties. Astronoms Ilgonis Vilks vietnē "Twitter" norādījis, ka pēc pusnakts vai tuvāk rīta pusei iespējama spēcīga ziemeļblāzma.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes naktij uz 31. martu arī liecina, ka pēc pusnakts mākoņi debesis aizklās vien vietām Latvijā, pārsvarā Vidzemes ziemeļos, bet lielākajā daļā teritorijas nakts būs skaidra. Tātad, ja kādam ir apņēmība ziedot miega stundas – šonakt var mēģināt!

Ja nav izdevies piedzīvot ziemeļblāzmu savām acīm, tad gandrīz droši, ka krāšņās zaļganās un sārtās lentas debesīs redzētas fotoattēlos. Uzreiz gan jāatgādina – ar neapbruņotu aci raugoties, tās ne tuvu nebūs tik krāšņas un košas kā fotoattēlos. Īpaši jau Latvijā, kas tomēr ir visai patālu no tiem platuma grādiem, kur ziemeļblāzmas ir regulāra parādība un ir daudz izteiktākas.

Tomēr vari mēģināt polārblāzmu iemūžināt, pat ja tavā rīcībā nav atsevišķa fotokamera. Jā, bildes neizdosies tik kvalitatīvas kā ar labu digitālo fotokameru, taču arī ar modernu viedtālruni ir iespējams iemūžināt ziemeļblāzmu. Vien jāņem vērā daži priekšnoteikumi.

Pirmkārt, vietas izvēle. Ideālā gadījumā uz ziemeļiem jāpaveras klajumam. Lieliski, ja apvārsni ziemeļu pusē neaizsedz, piemēram, meža masīvs. Taču pati būtiskākā daļa ir apgaismojums. Vēlams būt pēc iespējas tālāk no pilsētām un tādām vietām kā apgaismotas šosejas – mākslīgās gaismas piesārņojums var pārmākt ziemeļblāzmu tā, ka to nevar nedz saskatīt, nedz kvalitatīvi nobildēt. Jo tumšāka vieta un jo tālāk no mākslīgā apgaismojuma, jo labāk.

Otrkārt, ideālā gadījumā telefonam jābūt ar kameru, kas ļauj iestatīt galvenos ekspozīcijas parametrus – ISO jeb matricas jutīgumu un slēdža laiku – manuāli. Fotoaparātiem šajā "svētajā trīsvienībā" pievienotos vēl ieteikums izmantot pēc iespējas lielāku objektīva diagragmas atvērumu, taču viedtālruņu objektīvi pārsvarā ir ar fiksētu atvērumu. Ir gan daži viedtālruņu modeļi, kuriem atsevišķiem objektīviem iespējams izvēlēties vienu no diviem diafragmas atvērumiem.

Ja ir tālrunis, kuram ir vairāki objektīvi ar dažādu fokusa attālumu, tad ieteicams polārblāzmas bildēšanai izmantot vidējā fokusa attāluma objektīvu, nevis ultraplatleņķa vai teleobjektīvu – tie parasti ir "tumšāki" nekā galvenais objektīvs, kas ir ar lielāko diafragmas atvērumu un tātad lielāku gaismas caurlaidību. To, cik daudz gaismas noteiktā laikā spēj "savākt" telefona kameras sensors, nosaka arī citi aspekti, piemēram, katra individuālā pikseļa laukums uz kameras matricas, taču nav vērts sīkāk runāt par lietām, ko nevaram mainīt – jāstrādā ar to, kas ir.

Tātad, lai bildētu, vēlams kameras manuālajā (bieži dēvētā par "pro") režīmā izvēlēties samērā augstu ISO vērtību. Labs sākuma punkts varētu būt 1600, tad var pamēģināt 3200. Daudziem modeļiem tā ir augšējā robeža. Ja tiek piedāvātas arī lielākas vērtības – 6400 vai pat 12800, izmēģināt var, taču jāatceras – jo augstāka ISO vērtība, jo vairāk nevēlamu artefaktu būs attēlā. Tas būs, slengā runājot, "graudaināks".

Tālāk izvēlamies ekspozīcijas laiku – te būs runa par sekundēm, ne sekundes simtdaļām, kā tas ir, bildējot labā apgaismojumā. Tāpēc ļoti ieteicams ir kaut neliels, bet statīvs. Pretējā gadījumā bildes būs izplūdušas – rokās noturēt kameru vairākas sekundes pilnīgi nekustīgi nav iespējams. Vairums telefonu, kas piedāvā "pro" vai manuālo režīmu, ļauj iestatīt ekspozīcijas laiku līdz vismaz 15 vai pārsvarā 30 sekundēm. Var iestatīt vispirms 5, tad 10, 15 sekundes un tā tālāk. Vērot rezultātus un veikt attiecīgo korekciju. Jo ilgāk slēdzis vaļā, jo ilgāk kameras matrica vāc gaismu un jo gaišāka bildē būs ziemeļblāzma. Pārspīlēšana gan arī nav vēlama – arī pārizgaismotā attēlā ziemeļblāzma vairs nebūs tik izteiksmīga uz apkārtējā debesu fona. Ar viedtālruņiem gan, ļoti tumšā vietā bildējot, šī nebūs tik liela problēma kā ar modernām kamerām, kur var iestatīt patiesi iespaidīgas ISO vērtības un bildēt ar ļoti "gaišiem" objektīviem. Vienkārši jāmēģina, paeksperimentējot gan ar ISO vērtību, gan slēdža laiku.

Vēl viens padoms – lai bilde sanāktu pēc iespējas asāka, vēlams iestatīt taimeri kaut uz divām vai piecām sekundēm, jo arī slēdža nospiešana nedaudz, bet tomēr izkustina pat statīvā nostiprinātu (vai pret kādu statisku objektu – termosu, mugursomu vai ko citu) atbalstītu telefonu.

Ja viedtālrunim nav atsevišķa manuālā režīma, var izmēģināt laimi ar kādu no automātiskajiem režīmiem – "Landscape" vai "Night"/"Low Light". Iespējams, kaut kas izdodas arī šādi, taču kontrole pār uzņemtā kadra izgaismojumu būs krietni mazāka.

Ja kāds apņēmies doties ziemeļblāzmas "medībās", lai veicas!