Lai mūsdienās dzīvojošie gūtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par seno karavānu pilsētu Qaryat Al Faw, kas atrodas Saūda Arābijā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki kopā ar UNESCO sadarbības partneriem ir veikuši precīzus uzmērījumus arheoloģisko izrakumu vietā, kur atradās senpilsēta, un izveidos tās virtuālās un papildinātās realitātes modeli, kuru varēs izmantot, lai izzinātu vēsturi, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas.
RTU zinātnieku grupa – RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ģeomātikas katedras asociētais profesors Māris Kaļinka, doktorants Kirils Gorovojs, RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras profesors Ingars Eriņš, kā arī RTU absolvents, SIA "Merko" lāzerskenēšanas vadītājs Kristaps Kļava – ir izstrādājuši veidu, kā ar 3D tehnoloģiju palīdzību virtualizēt senpilsētu, tā attīstot 3D un virtuālās realitātes virzienu UNESCO.
No 18. marta līdz 1. aprīlim Kaļinka un Gorovojs UNESCO eksperta un SIA "ARCHItrāvs" izpilddirektora Dr. Bruno Deslandes vadībā zinātniskās ekspedīcijas laikā Saūda Arābijā, Al Faw arheoloģisko izrakumu vietā, veica senpilsētas uzmērījumus ar "Leica Geosystems" 3D lāzerskeneriem un bezpilota lidaparātiem.
Pēc atgriešanās Latvijā zinātnieki veido senpilsētas 3D modeli un gatavo materiālu 3D punktu mākoņa veidā, ko varēs izmantot arheologi, kultūras mantojuma restauratori, vēstures pētnieki, UNESCO eksperti un citi interesenti. Tiks iegūts arī senpilsētas virtuālās realitātes un vēlāk arī papildinātās realitātes modelis, kam būs 1–2 centimetru izšķirtspēja, un šis modelis palīdzēs iepazīt vēsturi, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas.
Šī senpilsēta bija Kindas karaļvalsts galvaspilsēta, savukārt Kinda bija pirmā zināmā nomadu arābu monarhija, pirmoreiz arābu ciltīm mēģinot apvienoties un centralizēti organizēt savu dzīvi. Al Faw arheoloģiskais apgabals, kur strādāja Latvijas zinātnieki, atrodas aptuveni 700 kilometrus uz dienvidrietumiem no Saūda Arābijas galvaspilsētas Rijādas.
Qaryat Al Faw ir dzīvojušas dažādas iedzīvotāju grupas, sākot no aizvēsturiskajiem klejotājiem un nomadiem, līdz pat laikam, kad pirmajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras tā kļuva par plaukstošu karavānu pilsētu, kur piestāja tirgotāji, vedot dažādas preces no Arābijas dienvidiem uz austrumiem, kā arī uz Mezopotāmiju un Vidusjūras reģionu.
Šajā arheoloģiskajā apgabalā ir atrodamas dažādu formu aizvēsturiskās akmens konstrukcijas, kuru garums ir no diviem līdz pat 108 metriem, un tās ir izvietotas aptuveni astoņu kvadrātkilometru zonā. Tur ir vairāk nekā 1500 apļveida akmens veidojumi – kapenes, kuru ģeometriskās konstrukcijas un īpašais telpiskais izvietojums liecina, ka šajā apgabalā ir ilgstoši mitinājušies cilvēki.
Al Faw kultūrainavā ir atrodami arī klinšu grebumi, kur attēloti cilvēku un dzīvnieku motīvi, viens no nozīmīgākajiem – grebums, kurā attēlots ar zobenu bruņots vīrietis, kurš tur rokā divus šķēpus. Citās kalnu nogāzēs, savukārt, redzami grebti uzraksti, kamieļu, ratu un savvaļas dzīvnieku atveidojumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
