Tokijas Universitātes inženieris Šoji Takeuči ar kolēģiem uzskata, ka ir radījuši prototipu jau daudz ticamākai mākslīgajai ādai – tās izgatavošanā izmantotas olbaltumvielas, kas ir mūsu dermas sastāvā, kā arī īstas ādas šūnas.
"Mūsu mērķis ir izgatavot robotus, kas ir patiesi līdzīgi cilvēkam. Uzskatām, ka vienīgais veids, kā panākt tādu robota izskatu, lai to varētu noturēt par cilvēku, ir pārklāt to ar tādu pašu materiālu, ar kādu pārklāti cilvēki – dzīvām šūnām," zinātnieku citē Austrālijas raidorganizācija ABC.
Mīkstie sintētiskie materiāli, kurus šobrīd izmanto robotikā mehānisko un kustīgo daļu pārklāšanai, parasti ir gan izturīgi, gan pietiekami elastīgi, lai varētu imitēt ko līdzīgu ādai, taču tomēr ar vairākiem trūkumiem. Piemēram, tie izskatās ticami tikai pa gabalu. "Kad tu (robotu) aplūko tuvumā, var redzēt, ka materiāls ir mākslīgs," bilst Takeuči. Tāpat silikona kompozītmateriāli bojājumu gadījumā nedzīst, kā to spēj cilvēka āda.
Lai radītu šo "dzīvās ādas" pārklājumu robotiskam pirkstam, Takeuči komanda vispirms sagatavoja šķīdumu no kolagēna un fibroblastiem (attēlā zemāk). Kolagēns ir olbaltumviela, kas nodrošina dažādu organisma saistaudu, tostarp ādas, strukturālās īpašības. Savukārt fibroblasti ir šūnas ar plānu citoplazmas slāni, kas piedalās saistaudu šķiedru veidošanā un spēlē lomu brūču dzīšanas procesos.
Iemērcot robota pirkstu šajā šķīdumā, tas apņēma mehānismu un tam piesaistījās, izveidojot dermai jeb ādas vidējam slānim līdzīgu kārtu. "Mēs bijām pārsteigti, cik labi materiāls piesaistījās robota pirksta virsmai," ABC citē profesoru Takeuči. Pēc tam pētnieku komanda mēģināja imitēt ādas augšējo slāni jeb epidermu, veidojot to no keratinocītiem jeb specializētām epiteliālajām šūnām.
Pēc tam inženieri ķērās pie izmēģinājumiem – materiāls bez problēmām bija gana stiprs un arī elastīgs, lai pirksts bez problēmām varētu kustēties. Tas, pirkstam saliecoties, veidoja krociņas – gluži kā īsta cilvēka āda. Tāpat materiāls spējis "dzīt" – tiesa, ar palīdzību no malas. Pētnieki ādas imitācijā iegrieza ar nazi un tad uz brūces uzlīmēja kolagēna plāksteri.
Takeuči komanda jau prāto, kā laboratorijā radītajā ādā iestrādāt arī apasiņošanas sistēmas, bet galamērķis būtu radīt perfektu imitāciju – ar matiņu folikulām, nagiem, sviedru dziedzeriem un nervu šūnām.