Kad dosimies uz darbu ar autonomo automašīnu un citas transporta eksperta atklāsmes

Mūsu konsultants par jaunākajām tendencēm loģistikas un transporta jomā ir emeritētais profesors, habilitētais inženierzinātņu doktors Igors Kabaškins. Viņš ir Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors, doktorantūras studiju programmas direktors un viens no šīs augstskolas dibinātājiem. Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis un Latvijas transporta attīstības un izglītības asociācijas prezidents, daudzu Eiropas un nacionālo projektu vadītājs transporta un loģistikas jomā. Vārdu sākot, par visiem jomas jaunumiem visvairāk zinās tieši šis cilvēks.

Kā Covid-19 pandēmija mainīja mūsu paradumus un arī loģistikas un transporta jomu?

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka transporta un loģistikas nozīme turpina pieaugt. Precizēsim, ka loģistika ir preču, finanšu un informācijas plūsmu pārvaldība, un transports ir daļa no šī procesa. Izmaiņas skārušas visus līmeņus. Ikdienā mēs vislabāk redzam, ka ļoti aktīvi attīstās pārtikas un citu preču fiziskās piegādes pakalpojumi. Industrijas līmenī viens piemērs ir problēmas ar pusvadītājiem, kas aizkavē automobiļu ražošanu, kā arī citas nozares, tostarp datoru un viedo tehnoloģiju ražošanu. Pandēmija ir uzsvērusi globālo piegādes ķēžu nozīmi. Tika slēgtas valstis vai atsevišķi valstu reģioni, tika ieviestas mājsēdes, kas izraisīja izmaiņas piegādes ķēdēs, problēmas autovadītājiem, transporta sistēmām. Tas prasīja jaunus risinājumus. Turpinājās viedās loģistikas attīstība, kas apvieno transporta, informācijas vai sakaru sistēmu iespējas.

Mūsu paradumi pandēmijas laikā ir mainījušies. Bieži vien negribam nekur doties, ja visu ir daudz ātrāk un lētāk izdarīt attālināti. Tas izraisa izmaiņas transporta sistēmā. Pandēmijas sākumā lielākās problēmas bija aviācijai, jo strauji kritās pasažieru skaits. Vēlāk kļuva skaidrs, ka aviācija ir viens no epidemioloģiski drošākajiem transporta veidiem. Tur pēc definīcijas ir jaudīgas ventilācijas sistēmas, un Covid-19 izraisošajam vīrusam, kā izrādījās, nepatīk tīrs gaiss. Aviācija daļēji kompensēja savus zaudējumus, pārvadājot preces. Ierobežojumu apstākļos tas izrādījās viens no labākajiem kravu transporta veidiem. Salīdziniet ar kravas auto vai dzelzceļu, kur ir jāiziet pārbaude uz katras robežas, autovadītājam ir jāsagatavo daudz dokumentu, lai šķērsotu katru valsti, turklāt noteikumi visur ir atšķirīgi.

Pieaug tādas loģistikas nozīme, kur tiek izmantotas informācijas sistēmas. Tas jāņem vērā topošajiem loģistikas speciālistiem, kuriem jāpārzina gan tīri informācijas rīki, gan jāizmanto dažādas specializētas aplikācijas, kas ļauj optimizēt transporta plūsmu, izvēloties optimālos krājumus. Pieprasījums ļoti svārstās, un šodien neviens nevēlas veidot noliktavās liekus preču krājumus. Šādi pakalpojumi ir ļoti pieprasīti. Paņemiet par piemēru jebkuru veikalu vai veikalu tīklu – "Rimi", "Lidl", "Maxima". Katram veikalam ir sava loģistika, savas prasības piegādei, krājumu nodrošināšanai, optimizācijai un uzskaitei, ar ko nodarbojas loģistikas jomas speciālisti.

TSI no savas puses apmāca jauniešus aktuāliem loģistikas jomas izaicinājumiem. Augstskola ir unikāla ar to, ka ir salīdzinoši maza, bet apvieno gandrīz visas tehniskās jomas: telekomunikācijas, elektroniku, informācijas tehnoloģijas, transportu, loģistiku, aviāciju un vadību. TSI sniedz zināšanas šo disciplīnu krustpunktā. Mūsdienās daudzas jaunas iespējas parādās, kad vairākas nozares sadarbojas savā starpā. Piemēram, transports, loģistika un IT apvienojas visdažādākajās kombinācijās.

TSI studijas jebkurā specialitātē ir integrētas ar risinājumiem digitalizācijas jomā, jo šodien informācijas sistēmas ir visur. TSI profesionālā bakalaura programmas "Transporta un biznesa loģistika" studentiem tagad tiek piedāvātas divas specializācijas, un atliek tik izvēlēties sev piemērotāko. Viena no tām ir operatīvā loģistika, kur studenti pēta loģistikas procesu vadību uzņēmumos, noliktavas procesus. Otra – piegādes ķēžu vadība, kas sasniedz padziļinātas zināšanas starptautiskos pārvadājumos, klientu vadības loģistikā un ārējo sakaru vadībā.

TSI piedāvā arī maģistra līmeņa programmu "Transports un loģistika", kuras studiju laikā tiek analizētas reālas un teorētiskas problēmas, attīstīta prasme izstrādāt risinājumus organizācijām, kas strādājot pašreizējos nenoteiktības apstākļos, saskaras ar sarežģītām un strauji mainīgām situācijām, gan saistībā ar izmaiņām starptautiskajā tirgū, gan arī ar tehnoloģiju attīstību. Gandrīz visi vadošie augstskolas pasniedzēji ir iesaistīti reālos biznesa procesos, piedalās informācijas sistēmu izstrādē, nodrošināšanā, testēšanā. Viņi dalās ar studentiem ne tikai teorētiskajās zināšanās, bet arī reālajā pieredzē, kas ir aktuāla tieši šobrīd.

Kā izskatās viedā loģistika, kad jūs braucat uz darbu?

Šobrīd aktīvi attīstās transporta segments ar vispārīgo nosaukumu "mobilitāte kā pakalpojums" ("mobility as a service", MaaS). Šādus piemērus redzam Latvijas ielās: automašīnas, motorolleri, elektriskie skrejriteņi, velosipēdi, kurus var iznomāt, izmantojot mobilās aplikācijas.

MaaS ir privātā un sabiedriskā transporta krustojums, un automašīnu īpašniekiem ir vieglāk pie tā pierast. Iedomājieties, kā izskatās "mobilitāte kā pakalpojums", ja tiek izmantoti autonomi transportlīdzekļi. Jūs izsaucat mašīnu braucienam no mājām uz darbu. Atbrauc četrvietīgs auto. Ja jūs atļaujat, tas pa ceļam pieņem vēl trīs cilvēkus, kuriem jādodas tajā pašā virzienā. Un jūs, visticamāk, atļausiet, jo tas ir izdevīgi — brauciens kļūst četrreiz lētāks. Tiek palielināta transportlīdzekļa noslogošana un efektivitāte. Turklāt jūs ar ceļabiedriem varat izvairīties no sastrēgumiem, autonomais auto spēj izvēlēties alternatīvu maršrutu. Šis ir tikai viens piemērs, šādu iespēju ir ļoti daudz. Šobrīd autonomie transportlīdzekļi sabiedriskā transporta jomā attīstās ne tik daudz lielajās pilsētās, kur ir lieli ierobežojumi vēsturisko ēku un citu sarežģītību dēļ, bet gan mazās un vidējās pilsētās. Pagaidām visdrošākā un efektīvākā izskatās satiksme pa speciāli iedalītām joslām. No tehniskās puses jau tagad nav nekādu ierobežojumu autonomo transporta sistēmu izmantošanai. Taču no juridiskās puses vēl jāatrisina daudzi jautājumi, īpaši par atbildību, ja notiek ceļu satiksmes negadījums.

Kāpēc ir nepieciešama viedās loģistikas attīstība arī globālā mērogā? Pieredzējuši loģistikas profesionāļi zina, ka jebkurā brīdī var notikt kaut kas, kā dēļ tiks ierobežota pasažieru un preču kustība kādā teritorijā: dabas katastrofa, epidēmija un karantīna, lielie pasākumi, piemēram, Olimpiskās spēles, utt. Būs jārod jauni ceļi cilvēku un preču pārvadājumiem, t.i. jāpārplāno piegādes ķēdes. Vēl tas var notikt, kad pieprasījums pēc kādām precēm krasi mainās. Kā piemēru var minēt sejas aizsargmaskas un Covid-19 paštestus: pēkšņi radās ārkārtīgi liels pieprasījums pēc tiem praktiski visā pasaulē, un bija jāizveido jaunas piegādes ķēdes.

Jēdzienu "ilgtspējīgs transports" (no angļu valodas vārda "sustainable") visbiežāk lieto, domājot par ekoloģisko ilgtspējību, bet šim jēdzienam ir arī citas nozīmes.

Uz transporta un citām sistēmām vēl attiecina apzīmējumu "resilience": tas ir ilgtspējīgums kā pretestība pret nelabvēlīgām ietekmēm. Ja sistēma darbojas kā atvērta vide, un tā arī darbojas globālā transporta sistēma, tad tā spēj pielāgoties un risināt radušās problēmas. Tāpēc ir nepieciešama vieda loģistikas un transporta sistēma. Tā ir ilgtspējīga visās vārda nozīmēs un, ar IT-risinājumu palīdzību, ātrāk reaģē uz pārmaiņām.

Kādu transportu var vadīt no Rīgas?

Pašlaik ir ļoti mainījusies loģistikas un transporta nozare. Daļa no preču un pasažieru plūsmām izzuda, bet jaunie virzieni vēl tikai attīstās. Tomēr ir veidi, kā mūsu uzņēmumi un profesionāļi var mainīt savu darbu, lai turpinātu attīstīties un gūt peļņu.

Mūsdienu loģistikas un transporta uzņēmumam var arī nebūt savs transportlīdzekļu parks. Procesu kontrole šajā nozarē ir atkarīga no informācijas sistēmām, un rodas operatoru uzņēmumi. Tās ir kompānijas, kurām ir informācijas rīki un iespējas. Atkarībā no pasūtījumiem tāda kompānija nolīgst starptautiskos pārvadātājus un savieno tos vienā ķēdē.

Koplietošanas ekonomika ir viena no galvenajām mūsdienu tendencēm. Kā arī "elastīga" ekonomika, kad tu, atrodoties jebkurā pasaules malā, vari piedalīties biznesā citā valstī. IT projektos tiek pieņemti darbā cilvēki no dažādām valstīm – Indijas, ASV, Eiropas. Fiziski speciālists var būt jebkur, bet strādāt uzņēmumā, kuram ir juridiskā adrese Latvijā. Tas jau sen nevienu nepārsteidz. Un instrumenti, kas tika radīti darbam šādos apstākļos, ir piemēroti arī transporta nozarei. Speciālists var strādāt ar datu bāzēm par piegādātājiem, pārvadātājiem, produktiem, atrodoties jebkurā vietā. Mūsdienās uzņēmumi izvēlas vietas, kur ir labāka komunikācijas vide, kur ir ātrākie tīkli, kur cilvēki runā vairākās valodās, kur var nodrošināt 24/7 darbību.