"Šogad kādā lietainā pēcpusdienā ielogojos savā "OpenAI" kontā un kompānijas izstrādātajam mākslīgā intelekta algoritmam GPT-3 devu vienkāršu instrukciju: "Uzraksti 500 vārdus garu akadēmisku darbu par GPT-3, tekstā iekļaujot zinātniskas atsauces." Kad tas sāka ģenerēt tekstu, mani pārņēma bijība. Manā acu priekšā tapa oriģinālsaturs akadēmiskā valodā ar labi izmantotām atsaucēm pareizās vietās tekstā un pareizā kontekstā. Tas izskatījās kā jebkurš cits kopsavilkums visnotaļ labai zinātniskajai publikācijai. Ņemot vērā ne pārāk specifisko uzdevumu, nekādu lielu cerību man nebija. Esmu zinātniece, kas pēta mākslīgā intelekta izmantošanu garīgo slimību ārstēšanā, un šī nebija pirmā reize, kad eksperimentēju ar mākslīgo intelektu un tieši ar GPT-3 – dziļās mašīnmācīšanās algoritmu, kas analizē plašu informācijas apjomu, lai pēc rīkojuma ģenerētu vajadzīgo tekstu. Taču te nu es biju, apbrīnā blenžot ekrānā. Algoritms rakstīja zinātnisku darbu pats par sevi," komentāra ievadā raksta Tunstrema.
GPT-3 spēj ģenerēt tekstu, kas ir visnotaļ līdzīgs cilvēka radītam tekstam, kaut, protams, nav perfekts. Šis algoritms jau ir sarakstījis gan ziņu rakstus, gan diennakts laikā sarakstījis arī veselas grāmatas un, mācoties no vecu tekstu stilistikas, "turpinājis" jau sen mirušu autoru darbus. Dažos akadēmiskajos pētījumos arī izmantotas GPT-3 spējas, taču Tunstrema secināja, ka nekad mākslīgā intelekta algoritms nav bijis pētījuma vadošais autors.