'Ceru, ka neatvērām Pandoras lādi'. Mākslīgais intelekts uzraksta pētījumu pats par sevi  (2)

"Šogad kādā lietainā pēcpusdienā ielogojos savā "OpenAI" kontā un kompānijas izstrādātajam mākslīgā intelekta algoritmam GPT-3 devu vienkāršu instrukciju: "Uzraksti 500 vārdus garu akadēmisku darbu par GPT-3, tekstā iekļaujot zinātniskas atsauces." Kad tas sāka ģenerēt tekstu, mani pārņēma bijība. Manā acu priekšā tapa oriģinālsaturs akadēmiskā valodā ar labi izmantotām atsaucēm pareizās vietās tekstā un pareizā kontekstā. Tas izskatījās kā jebkurš cits kopsavilkums visnotaļ labai zinātniskajai publikācijai. Ņemot vērā ne pārāk specifisko uzdevumu, nekādu lielu cerību man nebija. Esmu zinātniece, kas pēta mākslīgā intelekta izmantošanu garīgo slimību ārstēšanā, un šī nebija pirmā reize, kad eksperimentēju ar mākslīgo intelektu un tieši ar GPT-3 – dziļās mašīnmācīšanās algoritmu, kas analizē plašu informācijas apjomu, lai pēc rīkojuma ģenerētu vajadzīgo tekstu. Taču te nu es biju, apbrīnā blenžot ekrānā. Algoritms rakstīja zinātnisku darbu pats par sevi," komentāra ievadā raksta Tunstrema.

GPT-3 spēj ģenerēt tekstu, kas ir visnotaļ līdzīgs cilvēka radītam tekstam, kaut, protams, nav perfekts. Šis algoritms jau ir sarakstījis gan ziņu rakstus, gan diennakts laikā sarakstījis arī veselas grāmatas un, mācoties no vecu tekstu stilistikas, "turpinājis" jau sen mirušu autoru darbus. Dažos akadēmiskajos pētījumos arī izmantotas GPT-3 spējas, taču Tunstrema secināja, ka nekad mākslīgā intelekta algoritms nav bijis pētījuma vadošais autors.

Pēc tam, kad bija tapis kopsavilkums, Tunstrema vērsās pie sava darba vadītāja Steina Steingrimsona un ierosināja, ka šis darbs jāturpina. Proti, ar jautājumu uzdošanu un instrukcijām jāpanāk, ka GPT-3 par sevi uzraksta pilnvērtīgu pētījumu ar visām ierastajām sadaļām – iepriekš par tēmu publicētās literatūras pārskatu, pētījuma metodes izklāstu, rezultātus un to interpretāciju diskusijas sadaļā, secinājumus.

Lai darbs būtu pa īstam autentisks GPT-3 veikums, pētnieki iejaucās pēc iespējas maz. Nereti, kad runa ir par mākslīgā intelekta radītu saturu, tas pēc instrukcijām ģenerē daudz dažādas satura variācijas, un pētnieki mēdz izvēlēties labākos un veiksmīgākos piemērus. Tunstrema un Steingrimsons vienojās, ka pārsvarā izmantos pirmās GPT-3 radītās teksta versijas, bet atsevišķos izņēmumos pieļaujams iet līdz trešajai versijai. "Mēs nolēmām tekstu nerediģēt un selektīvi neizlasīt tikai labākās daļas. Tikai tā redzēsim, cik labi algoritmam sanāk," raksta Tunstrema.

Kad darbs bija gatavs, abi nolēma to publicēt zinātniskā izdevumā. Tika izvēlēts kāds Francijas žurnāls, kurā publicēti pētījumi mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās jomā. Vienlaikus darbs nonācis arī pirmsdrukas serverī HAL.

Nu GPT-3 rakstītais darbs ir nonācis zem recenzentu vērīgās lupas. Ja tas tiešām tiks publicēts, šāds gadījums varētu būt precedents daudziem līdzīgiem nākotnē, dienaskārtībā paceļot virkni jautājumu par pētījumu ētiku.

"Vai tas nozīmēs, ka no šī brīža zinātnisko žurnālu redaktoriem būs jāprasa no autoriem apliecinājums, ka darbs nav tapis ar GPT-3 vai cita mākslīgā algoritma palīdzību? Un ja būs, vai tam jāpiešķir līdzautora tiesības? Ja darbā būs nepieciešami labojumi pirms publicēšanas, kā gan to paskaidrot kādam, kas nav cilvēks?"

Tunstrema viedokļraksta noslēgumā pieļauj – varbūt šis ne pie kā nenovedīs. Bet kas zina, kādas dilemmas šādas tehnoloģijas radīs tuvāko gadu laikā. "Viss, ko šobrīd zinām – esam atvēruši vārtus. Vien ceram, ka neatvērām Pandoras lādi."