Vai vēži un krabji izglābs nākotnes baterijas?

Bez baterijām dzīve uz priekšu nekustas – gan lielu daļu ierīču darbinām, pateicoties atkārtoti uzlādējamiem akumulatoriem, gan arvien vairāk pieaug elektrodzinēju transporta nozīme. Arī pārejot uz videi draudzīgākām elektrības ražošanas metodēm, par nepieciešamību kļūs arī gigantiskas bateriju "fermas", kur uzglabāt enerģiju laikā, kad nav saules vai vēja un tā netiek piegādāta tīklā uzreiz. Taču šobrīd aizvien liela daļa bateriju tehnoloģiju ir dabai nedraudzīgas gan ražošanas, gan pēc tam utilizēšanas posmā. To varētu mainīt vēžveidīgie.

Baterijām pašos pamatos ir trīs galvenie komponenti – divi elektrodi un elektrolīts, pa kuru plūst strāva no viena elektroda uz otru. Bez elektrolīta baterija savu funkciju nepildītu. Mūsdienās baterijās tiek lietoti dažādi elektrolīti. Parastās AA baterijas jeb "pirkstiņi" bieži satur kālija hidroksīdu – tā ir visai korozīva substance, un noteikti nav vēlams to izmest atkritumu tvertnē, lai tā pēc tam tiktu iešķūrēta zemē kādā atkritumu poligonā. Viedierīcēs visbiežāk izmanto litija-jonu baterijas – tajās elektrolīts pārsvarā ir no polimēriem. Tie gluži nav tik indīgi kā kālija hidroksīds, taču dabā ilgi nenoārdītos. Visticamāk, tas prasītu gadsimtus.

Kā norāda izdevums "Popular Science", arī pašu bateriju ražošana šobrīd nav tas "zaļākais" pasākums – to izgatavošanai vajadzīgi retzemju metāli, bet pēc nolietošanās tās nereti nav viegli pārstrādājamas atkārtotai izmantošanai.

Ekoloģija Saules baterijas Zaļais dzīvesveids tehnologijas Klimata pārmaiņas Saules enerģija Elektroenerģija Augstās tehnoloģijas Baterijas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit