Sirds un asinsvadu sistēmas slimības ir vadošais nāves cēlonis pasaulē. Šobrīd jau eksistē vairāki testi, kā riskus izvērtēt, tie ne vienmēr ir precīzi un reizēm prasa veikt invazīvas darbības, piemēram, paņemt asinis analīzēm.
Sv. Džordža Universitātes Londonā profesore Alisja Rudņicka ar kolēģiem apmācīja mākslīgā intelekta algoritmu "Quartz" pamanīt un izvērtēt pacienta riska līmeni vien pēc asinsvadiem acī. Algoritma apmācīšanā izmantoti Apvienotās Karalistes biobankā esošie dati par 88 tūkstošiem pacientu vecumā no 40 līdz 69 gadiem.
Skenējot attēlus, pētīts gan tas, cik lielu platību aizņem acī esošie asinsvadi, gan cik asinsvadi ir taisni vai izliekti. Katra pacienta veselības stāvoklim kopumā sekots līdzi no septiņiem līdz deviņiem gadiem, attiecīgi arī dokumentēts, vai kādam šajā laika posmā attīstījušās sirds un asinsvadu slimības.
Secināts, ka acīs esošo vēnu un artēriju platums un izliekums ir visai labs faktors, lai prognozētu sirds slimību riskus. Mākslīgā intelekta algoritms ņēma vērā arī citus datus par pacientiem, piemēram, vai tie ir smēķētāji un vai iepriekš lietoti asinsspiedienu pazeminoši medikamenti.
"Mākslīgā intelekta iespējota analīze būtu pilnībā automatizēta, lēta un neinvazīva. Tai ir potenciāls aptvert lielāku populācijas daļu," raksta pētnieki un paredz, ka šāds plaša mēroga skrīnings varētu glābt daudz dzīvību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
