Parabon Nanolabs

JB55 mirstīgās atliekas arheologi atraka 1990. gadā. Apbedījumā bija kas neparasts – skeleta augštilba kauli bija izvietoti krusteniski zem galvaskausa. Tas liecināja, ka vietējie iedzīvotāji vīrieti uzskatījuši par vampīru. Nu, izmantojot DNS sekvencēšanu, kriminālistikas māklinieki rekonstruējuši mirušā sejas vaibstus, vēsta "Live Science".

Apbedījums atradies Grizvoldā, Konektikutas štatā ASV. Saskaņā ar tā laika māņticību, reizēm kādu no apglabātajiem cilvēki pēc laika atrakuši un novietojuši augšstilba kaulus krusteniski zem galvaskausa. Tas liecina, ka vietējie uzskatījuši aizgājēju par vampīru, un šai procedūrai it kā jānovērš mirušā augšāmcelšanās. "Tādējādi tie nevarētu piecelties, staigāt apkārt un uzbrukt dzīvajiem," tā laika Konektikutas štata iedzīvotāju ticējumus portālam skaidro viena no darbā iesaistītajām ģenētiķēm, "Parabon NanoLabs" bioinformātikas eksperte Elena Greitaka.

Apbedījumā atrastais marķējums JB55, iegūtie DNS paraugi un meklēšana plašā ģenētiskās informācijas datubāzē ļāva secināt, ka mirušais ir Džons Bārbers. JB apzīmē vīrieša iniciāļus, bet 55 – vecumu, kurā vīrietis devies aizsaulē. DNS analīze arī ļāvusi secināt, ka viņš, visticamāk, miris no tuberkulozes.

Starp citu, atsevišķās vietās savulaik tieši tuberkulozes slimniekus uzskatīja par vampīriem.
Par JB55 gadījumu jau pirms 10 gadiem rakstīja "Smithsonian Magazine", un loģika aiz šādiem apvainojumiem bija vienkārša – ja kāds ģimenē sasirga ar tuberkulozi, drīz pēc tam postošā slimība varēja skart arī pārējos ģimenes locekļus, izsūcot no tiem enerģiju un dzīvības spēku. Tādējādi pirmie ģimenē saslimušie un no tuberkulozes mirušie bieži vien tika apvainoti par "vampīriem", līdzcilvēkiem pieprasot viņu ekshumāciju un kaulu pārkārtošanu augstāk minētajā veidā, lai pasargātu dzīvos.

Lielāko 19. gadsimta daļu cilvēkiem vēl nebija ne jausmas, ka tuberkuloze ir bakteriāla infekcija. Tikai 1882. gadā Roberts Kohs atklāja un identificēja kaites izraisītāju – Mycobacterium tuberculosis.

Foto: Parabon Nanolabs

Iegūt analīzei derīgus DNS paraugus no vairākus simtus gadus seniem skeletiem reizēm ir ļoti sarežģīti, īpaši, ja mirstīgās atliekas stipri ietekmējusi apkārtējā vide – notikusi sajaukšanās ar augsni, tad attiecīgi paraugos var būt gan augsnē esošās baktērijas, gan sēnītes. Visi šie faktori apgrūtina mirušā DNS izolēšanu un pētīšanu. "Vēlējāmies pierādīt, ka spējam izolēt analīzei derīgu DNS no vēsturiskiem paraugiem," skaidro Greitaka.

Tipiski cilvēku DNS sekvencēšanā pētnieki cenšas katru genoma daļu sekvencēt 30 reižu, bet slikti saglabātu paraugu gadījumā tas ne vienmēr ir iespējams. No JB55 mirstīgajām atliekām iegūto DNS izdevās sekvencēt vien nepilnas trīs reizes. Lai gūtu papildinformāciju par JB55 un viņa likteni, sekvencēti arī paraugi no blakus esošajiem apbedījumiem, kas, visticamāk, bija vīrieša radinieki. "Spējām noteikt, ka netālu apbedītie bija trešās pakāpes radinieki," skaidro Greitaka. Proti, tie bijuši JB55 brālēni vai māsīcas.

DNS analīze ļāva noskaidrot, ka vīrietim bijuši brūni vai melnīgsnēji mati, brūnas acis, gaiša āda un, iespējams, nedaudz vasarraibumu. Kopā ar galvaskausa 3D skenēšanu mākslinieki rekonstruējuši seju cilvēkam, kuru daži savulaik uzskatījuši par vampīru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!