Iztiks bez cilvēkiem? Vai datori ir spējīgi patstāvīgi izgudrot

1843. gadā Lavleisa par, iespējams, pasaulē pirmo programmējamo vispārēja pielietojuma skaitļotāju "Analytical Engine" rakstīja šādi:

""Analytical Engine" nav pretenziju uz radīšanu. Tas spēj izdarīt jebko, uz ko mēs to spējam ieprogrammēt. Tas var veikt analīzi, bet tam nav spēju prognozēt jebkādas analītiskas sakarības vai patiesības. Šī skaitļotāja uzdevums ir mums palīdzēt, padarot pieejamāku to, ar ko jau esam pazīstami."

Šis apgalvojums kopš tā laika nodarbinājis MI pētnieku prātus. Kā jau daudzi kritiķi to uzsvēruši – datori dara tikai to, ko mēs tiem liekam darīt.

Bija pagājis gadsimts, kopš Ada Lavleisa izklāstīja savus argumentus pret mašīnu spēju izgudrot, un pie šī temata atgriezās viens no elektroniskā datora izgudrotājiem Alans Tjūrings. 1950. gadā Tjūrings publicēja darbu, ko uzskata par pirmo zinātnisko rakstu par MI. Publikācijā Tjūrings mēģināja atspēkot Lavleisas iebildumus, ka mašīna nespēj radīt neko inovatīvu:

"Kurš gan var būt pārliecināts, ka mašīnas paveiktais oriģinālais darbs nav izaudzis no reiz mašīnai iemācītā, vai nav vienkārši sekas tam, ka mašīna savā darbā sekojusi labi zināmiem vispārējiem principiem? Labāks Lavleisas iebildumu formulējums būtu apgalvot, ka "mašīna mūs nekad nevarēs pārsteigt". Tas ir daudz tiešāks izaicinājums. Mašīnas mani ir regulāri pārsteigušas."

^{Foto: The Board of Trustees of the Science Museum}

Tas aizvien nav mainījies – arī mūsdienās mašīnas aizvien biežāk spēj pārsteigt. Ņemsim par piemēru kaut vai "OpenAI" izstrādāto "ChatGPT" čatbotu, kas izraisījis īstu sensāciju. Tik tiešām, ir aizvien vairāk pierādījumu, ka MI spēj palīdzēt cilvēkiem izgudrot lietas. Un ne tikai – dažos gadījumos MI var uzskatīt par galveno izgudrotāju.

Jautājums par to, vai MI spēj izgudrot, nu nonācis arī tiesas zālē. "Scentient.ai" līdzdibinātājs Stīvens Tālers bija iesniedzis patentu pieteikumus diviem izgudrojumiem, kur kā vienīgais un galvenais izgudrotājs bija minēts viņa izstrādātais mākslīgo neironu tīkls. Šos patentu pieteikumus gandrīz katrā jurisdikcijā noraidīja, galvenokārt kā pamatojumu minot to, ka izgudrotājam jābūt cilvēkam. Taču nevienā no šiem gadījumiem tā arī netika pārbaudīts Tālera apgalvojums, ka izgudrotājs tiešām bijis dators.

Izdevumā "Nature Machine Intelligence" iztirzājam Tālera apgalvojumus. Kaut atklājām vairākus tehniskus iemeslus, kāpēc šajā gadījumā dators nebija vienīgais izgudrotājs, esam uzskaitījuši arī virkni piemēru, kur MI palīdzējis cilvēkiem izdarīt izgudrojumus. Un dažos gadījumos arī pats bijis izgudrotājs. Te daži no šiem piemēriem.

3D shēmas

1980. gadu beigās mākslīgā intelekta pētnieka Duglasa Lenata "Eurisko" sistēma izgudroja vairākas inovatīvas 3D shēmas. Par vienu no šiem izgudrojumiem ASV tikai iesniegts arī patenta pieteikums.

Savdabīgas antenas

Sākot no 1990. gadiem, datorzinātnieks Džons Koza izmantoja ģenētisko programmēšanu, lai izgudrotu vairākas inovatīvas iekārtas, tostarp arī dažas visnotaļ dīvainas radioantenas, kas atgādināja atlocītas papīra saspraudes.

^{Foto: NASA JPL}

Viena no šīm antenām ir, iespējams, pirmais mākslīgā intelekta izgudrojums, kas nonācis kosmosā – tā orbītā devās ar NASA ST5 jeb "Space Technology 5" lidaparātu (šajā misijā tika pētīts, kā dažādas inovatīvas tehnoloģijas un miniatūri satelīti darbojas skarbajos kosmosa apstākļos – red.).

Zobu birste

1998. gadā "Oral-B Cross Action" zobu birsti izgudroja jau minētais Stīvens Tālers, "apspriežoties" ar mākslīgo neironu tīklu.

Antibiotikas

Jau šajā gadsimtā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pētnieki izmantoja dziļās mašīnmācīšanās neironu tīklu, lai atklātu halicīnu – ļoti iedarbīgu, jaunu antibiotisku savienojumu. Halicīna nosaukums patapināts no HAL – slavenā MI datora Artura Klārka romānā "2001: Kosmosa odiseja". Šobrīd daudzas kompānijas investē miljardiem dolāru, lai ar MI palīdzību atklātu un izstrādātu jaunas zāles. Rādās, ka MI izgudrojumi ir ieradušies uz palikšanu.

Pašos pamatos ideja par MI programmām kā izgudrotājiem ir visai vienkārša. Tu definē kādu noteiktu konceptu loku, un tad programma pati šajā rāmī darbojas un to izzina. Šis rāmis parasti ir visai plašs, varbūt pat bezgalīgs. Tāpēc arī jāpieliek milzīgas pūles, lai noskaidrotu, vai šajā virzienā vispār ir jēga turpināt izpēti, kā arī lai noskaidrotu, cik daudzsološs ir jaunais koncepts.

Kā piemēru varētu minēt uzdevumu noskaidrot pilnīgi visus iespējamos veidus, kādos var saliekt taisnu antenu. Ir ļoti darbietilpīgi saprast, kuram no bezgalīgi daudzajiem risinājumiem būs vislabākās elektromagnētiskās īpašības.

Mēs metām izaicinājumu "Jurassic-1" čatbotam, kas ir "brālēns" šobrīd plaši apspriestajam "ChatGPT" čatbotam – uzdevām tam izstrādāt patentējamu izgudrojumu, līdzīgi kā vienam no Tālera programmas izgudrojumiem. Lūk, rezultāts:

"PVC, lateksa vai silikona gumijas cimdi, īpaši vienreiz lietojami cimdi. Tiem saķeri uzlabojošā daļa ir veidota kā fraktālis, rakstu aizvien atkārtojot. Šī saķeri veidojošā un elastīgā daļa ir pietiekami stipra un izturīga, lai labi pildītu savu funkciju."

Lai pārbaudītu, vai šī ideja ir oriģināla, vai vismaz nav iepriekš bijusi patentēta, pārmeklējām ASV patentu tiešsaistes datubāzi un neatradām nevienu patentu, kurā būtu kopā minēts gan vārds "cimds", gan "fraktālis". Tādējādi ir iespējams, ka cimds ar elastīgu fraktāļa tipa saķeri uzlabojošo daļu tiešām varētu tikt patentēts. Svarīgi, ka šo ideju radīja datorprogramma bez jebkādām specifiskām norādēm par vēlamo izgudrojuma tipu.

Gluži kā MI jau šobrīd izmaina daudzus mūsu dzīves aspektus, tas drīz izmainīs arī veidu, kā rodas izgudrojumi. Mums ļoti rūpīgi jāizvērtē, kā inovāciju radīšanas sistēma pielāgosies šīm izmaiņām. MI sistēmas varētu būtiski samazināt gan laiku, gan izmaksas, kas nepieciešamas izgudrojumu radīšanai, turklāt vienlaikus palielinot izgudrojumu tehnisko kvalitāti.

Vai vajadzēs arī jaunu likumdošanu, lai aizsargātu intelektuālo īpašumu lietām, ko radījušas MI sistēmas? Vai patentu birojus drīzumā pārpludinās pieteikumi, kuros kā vienīgais izgudrotājs vai vismaz viens no izgudrotājiem būs minēts mākslīgais intelekts? Uzvelc savus fraktāļa cimdus un gatavojies pārsteigumiem!

--

Šis raksts ir pārpublicēts no "The Conversation" saskaņā ar "Creative Commons" licenci un autora atļauju. Visu rakstu oriģinālvalodā var lasīt vietnē "The Conversation".

Raksta autors ir Tobijs Volšs (Toby Walsh), Mākslīgā intelekta profesors Jaundienvidvelsas Universitātē, Austrālijā (UNSW Sydney, Australia), un Aleksandra Džordža, Jaundienvidvelsas Universitātes asociētā profesore un tiesību zinātnes eksperte.