Augsto tehnoloģiju jomā vien neliela daļa absolventu atbilst darba devēju vajadzībām

Lai izglītība būtu moderna, konkurētspējīga, kā arī novērtēta gan no darba devēju, gan no studentu puses, augstākās izglītības iestādēm nemitīgi jāizzina jaunākās tendences, zināšanas, jāatjauno mācībām izmantojamo resursu klāsts un regulāri jāattīsta pedagogu prasmes. Un pats svarīgākais ir ne tikai runāt par to, ko nepieciešams paveikt, bet ieviest visu realitātē.

"Erasmus+" programmas sadarbības inovācijas veicināšanas un labas prakses apmaiņas projektā "INGENIOUS" eksperti no piecām Eiropas valstīm, tajā skaitā Transporta un sakaru institūta profesors Boriss Mišņevs, izzināja nākotnes izglītības vajadzības un strādāja pie augstskolu mācībspēku digitālo kompetenču attīstīšanas, lai mūsdienu izglītība un augstskolas spētu spert arvien vairāk soļu nākotnes izglītības virzienā.

Pastāstiet, lūdzu, kādus uzdevumus risina projekts un kāpēc TSI ekspertiem šķita svarīgi tajā piedalīties?

TSI regulāri piedalās starptautiskos Eiropas projektos, kas saistīti ar augstākās izglītības nākotni. Tā kā augstskola galvenokārt apmāca speciālistus augsto tehnoloģiju jomā, tad projektā TSI pārstāv un runā par augstāko tehnisko izglītību. Iepriekš minētajā projektā svarīga loma ir mūsdienu izglītības tendencei – darbam ar kompetencēm. Uz kompetencēm orientēta pieeja nozīmē, ka mēs koncentrējamies uz studentu, jo kompetences pieder indivīdam. Iepriekš izglītība bija vairāk vērsta uz kaut ko ārēju: programmām, pasniedzējiem, auditorijām, bibliotēkām. Tagad mēs sākam detalizētāk mērīt mācīšanās rezultātus, studenta iegūtās kompetences.

Bet to cilvēku, kuri studēja augstskolās pirms 10–20 gadiem, mācīšanās rezultātus arī mērīja – viņi kārtoja eksāmenus un citas pārbaudes. Kas mainās šodien?

Augsto tehnoloģiju jomā situācija ir tāda, ka ļoti īsā laika periodā ir nepieciešams sagatavot speciālistu ar ļoti specifisku zināšanām un prasmēm. Šim rezultātam ir jātērē visi laika un apmācības resursi. Ja mēs mācīsim cilvēku pēc vecās sistēmas un 20 gadus vecām mācību grāmatām, mēs nesasniegsim vēlamo rezultātu. Tāpēc šobrīd darba devēji augsto tehnoloģiju nozarē reti ir apmierināti ar absolventu kompetencēm, jo uzskata par labi apmācītiem tikai tos, kuri atbilst viņu specifiskajām vajadzībām.

Kādā veidā?

Ir jāanalizē liels apjoms mācību rezultātu. Piemēram, studiju programmā "Datorzinātnes" ir vairāki galvenie mācību rezultāti – seši līdz astoņi. Ja programma ilgst četrus gadus, pieņemsim, ka tajā ir 40 priekšmeti. Katram priekšmetam ir 10 specifiski mācību rezultāti. Kopumā programmā sanāk 400 mācību rezultātu, kas mums ir jāsasniedz un jāizmēra, lai saprastu, kādas kompetences faktiski apguvuši vienas studiju programmas studenti. Katram no šiem 400 rezultātiem ir jāizveido mācību aktivitāšu ķēde: jāizstrādā metodiskie materiāli apmācībai un testēšanai. Par katru jāsaņem atgriezeniskā saite no studenta, lai vajadzības gadījumā koriģētu izglītības procesu.

Ja programmā studē 100 cilvēku, katram ir 400 mācību rezultātu, tie ir 40 000 rādītāju, kas jāmēra un jākontrolē. Manuāli analizēt šādu apjomu ir pilnīgi bezjēdzīgs un neiespējams darbs. Tikai digitalizācija ļaus kvalitatīvi mainīt izglītību, jo īpaši augstāko tehnisko izglītību, lai patiesi izmantotu kompetenču pieeju.

Mums ir jābūt izglītības materiāliem digitālā formā un jākontrolē studiju process, izmantojot lielos datus un mākslīgo intelektu (MI). MI spēj apstrādāt šo datu masīvu, klasificēt tos un pēc tam pāriet no analīzes uz sintēzi – lai prognozētu un veidotu nākotnes modeļus. Tas ir nepieciešams, taču ir jāsaprot, ka tas ir sarežģīts, augsto tehnoloģiju uzdevums. Un tādi projekti kā "INGENIOUS" ļauj mums sākt to risināt, vismaz eksperimentālā formātā.

Projekts ilga divus gadus, tas pavisam drīz noslēgsies. Nosaukumu var atšifrēt kā "Pasniedzēju digitālās pedagoģijas prasmju un kompetenču stiprināšana". Kas projekta laikā tika paveikts?

Projektā risinājām vienu no konkrētiem nākotnes augstākās izglītības sistēmas veidošanas uzdevumiem – pasniedzēju darbības digitalizāciju, bez kuras nav iespējams attīstīt studentu digitālās prasmes. Lai novērtētu pasniedzēju digitālo prasmju līmeni un noskaidrotu, kādas prasmes viņiem trūkst. Veicām aptauju, kas balstīta uz Eiropas pedagogu digitālo kompetenču ietvaru ("DigCompEdu"). Aptaujas rezultāti apstiprināja, ka pasniedzējiem ir jāuzlabo šīs kompetences.

Otrkārt, projektā tika izveidota mācību platforma, kurā pasniedzēji var uzlabot savas digitālās prasmes. Ikvienam ir pieejami vairāk nekā desmit dažādu līmeņu kursi, kas īpaši izveidoti reālām profesionālo pedagogu grupām. Piemēram, TSI ir liela pieredze transporta nozarē, tāpēc viens no mūsu ieguldījumiem bija kurss "Inteliģentās transporta sistēmas", kas veltīts informācijas tehnoloģiju pielietošanai transporta vadībā. Kursā ir iekļauti dažādi mācību materiāli, tostarp video formātā, un zināšanu pārbaudes rīki. Šo kursu esam iekļāvuši arī dubultā diploma maģistra studiju programmā "Aviācijas vadība" un tagad testējam.

Kā projekta rezultāti tuvinās nākotnes izglītību?

Visas sastāvdaļas nākotnes izglītības sistēmai jau pastāv: mākoņtehnoloģijas, mākslīgais intelekts utt. Tagad tie ir jāapvieno vienotā izglītības organizācijā, kas spēj efektīvi sasniegt mērķus. Turklāt viens no mērķiem ir, lai katrs absolvents spētu strādāt ar digitālajām tehnoloģijām. Bet nav iespējams apmācīt šādus absolventus, ja viņu pasniedzēji paši pilnībā nepārvalda šīs tehnoloģijas. Mums ir vajadzīga vide, kas palīdz pasniedzējiem un līdz ar to arī studentiem. Ir jāatceras, ka studenti jau dzīvo virtuālajā vidē: ikdienā izmanto ļoti daudz ierīču ar iebūvētiem procesoriem. Ekosistēma jau tiek aktīvi veidota, un tagad tai jāsāk pildīt arī izglītojoša funkcija. Projektā mēs pētījām, kas tam ir nepieciešams, un izveidojām vismaz daļu no šādas vides.

Ja atskatāmies pagātnē, kā augstākās izglītības joma ir mainījusies pēdējo 10 gadu laikā?

Diemžēl pēdējo 10 vai pat 20 gadu laikā izglītība nav būtiski mainījusies, bet sabiedrība ir mainījusies. Izglītība sāka atpalikt no sabiedrības vajadzībām, ko mums parādīja arī pandēmija. Šobrīd ir jāpieņem lēmumi, lai mazinātu plaisu starp sabiedrības vajadzībām un izglītības iespējām.

Un kā jaunā izglītības iestāde varētu izskatīties, uz kuru pēc 10 gadiem nāks tie bērni, kuri tagad Latvijā mācās pamatskolā?

Šādai izglītības iestādei "jādzīvo" datortīklā, vismaz Eiropas mērogā. Šī izglītības telpa ir jāpārklāj ar datortīklu, tehniski tas tiek nodrošināts ar mākoņdatošanas palīdzību. Izglītība tiek nodrošināta caur dažāda veida pakalpojumiem. Atrodoties tiešsaistē, izglītības pakalpojums kļūst absolūti mobils. Šajā jaunajā izglītības sistēmā ir vairāki dalībnieki. Pirmkārt, pati sabiedrība, kuras pastāvēšanai nepieciešami dažādi speciālisti. Šajā pusē mums ir daudz pasūtītāju ar saviem pieprasījumiem. Otrkārt, tie ir jaunieši, kuri meklē savu aicinājumu. Ideālā gadījumā viņiem, ienākot izglītības ekosistēmā, būtu jāredz, kādi speciālisti ir vajadzīgi, ar kādām kompetencēm. Tad viņi izlemj, kādas kompetences apgūs. Treškārt, tās ir organizācijas, kas profesionāli nodarbojas ar apmācību, un tās ir gatavas sagatavot vajadzīgus speciālistus. Piemēram, jaunietis no Latvijas pieslēdzas sistēmai, redz nozares pieprasījumus, izvēlas, uz kuru pieprasījumu atbildēt, un vienotajā Eiropas izglītības tīklā izvēlas studiju programmu, kas ļaus apgūt nepieciešamās kompetences. Ja šīm nolūkam nav gatavas programmas, tīklam vajadzētu palīdzēt atrast izglītības organizāciju, kas var izveidot pilnīgi jaunu programmu. Pieņemsim, ka eksperti tika atrasti Portugālē, kas gatavi apmācīt jaunu speciālistu. Atceramies, ka izglītības pakalpojums ir balstīts uz mākoņtehnoloģijām un ir absolūti mobils, tāpēc students var iegūt nepieciešamo izglītību, neizbraucot no Latvijas un savas pilsētas.

Cilvēks piedzimst ar kaut kādu aicinājumu, katrs uz kaut ko ir spējīgs. Lai realizētu savu aicinājumu, ir jāattīsta sava prāta darbība. Bērnudārzā un skolā mūs māca pēc šabloniem. Bet vidusskolas absolventam smadzenes jau ir gandrīz izveidotas.

Proti, augstskolas uzdevums paliks izaudzināt specifisko domāšanas veidu, bet tas tiks darīts mērķtiecīgāk?

Jā. Iepriekš mēs to darījām intuitīvi un empīriski, nesaprotot, kādi mehānismi darbojas mūsu galvā. Kad pirms gadiem desmit kļuva skaidrs, ka izglītībā kaut kas jāmaina, radās ideja rezultātus sadalīt zināšanās, prasmēs un kompetencēs un iegūt tos kaut kā atsevišķi. Izrādījās, ka tas nav iespējams. Smadzenēs ir tikai neironi un to tīkli, nekas cits, tās darbojas kā viena skaitļošanas elektroķīmiska bioloģiskā mašīna. Augstskolai vajadzētu izkopt noteikta veida "smadzenes" jeb domāšanu, kas spēj atrisināt problēmas, kas nav pa spēkam nesagatavotiem cilvēkiem. Un ne visiem cilvēkiem tas ir vajadzīgs. Izaudzēt šādas "smadzenes" un pēc tam tās izmantot prasa ļoti daudz enerģijas. Tās iziet ārpus esošā, kaut kādā abstrakcijā, virtuālajā pasaulē rada kaut ko, kas vēl neeksistē, un tad mēģina to pārnest, īstenot reālajā pasaulē.

Bet kā ar specialitātēm, kurās jāveic laboratorijas darbi, jāstrādā ar kaut kādiem fiziskiem objektiem, jāgūst praktiskas iemaņas laboratorijā?

Tas jau ir virtualizācijas jautājums. Tehnoloģijas ir tik daudz attīstījušās, ka mēs varam radīt virtuālo pasauli, kas ir vēl labāka par īsto, un mācīt tajā cilvēkus. Izbūvēt pilnībā trīsdimensiju laboratoriju, kurā objektiem tiks nodrošinātas visas īpašības, kas tiem ir reālitātē, un veikt tajā laboratorijas darbus. Pat taustes sajūtas var atveidot, jau parādās speciāli cimdi.

Tieši to saprot ar moderno jēdzienu "blended learning" – jauktā tipa mācīšanās. Tas nozīmē, ka izglītībā tiks izmantots virtuālās un reālās pasaules apvienojums, un proporcija būs atkarīga no izglītības specifikas. Agrāk uzskatīja, ka medicīnas izglītībā visam jābūt tikai klātienē ("dabā"). Bet šodien tur aktīvi tiek izmantoti imitatori, simulatori, manekeni utt. Jau tagad strādā roboti, kas operācijas veic labāk nekā cilvēki, un ķirurgs tikai novēro viņu darbu uz ekrāna. Mūsdienās jau jautājums nav par to, vai tas ir iespējams. Tehniski tas ir iespējams. Jautājums ir par izmaksām, resursiem. Un tikai vienotas izglītības telpas izveide ļauj šos resursus izmantot visefektīvāk. Ja organizācijai jau ir programmatūra, kaut kāda virtualizācija un tā var nodrošināt to kā pakalpojumu attālināti, citām organizācijām nav jātērē laiks un nauda, lai to izveidotu no nulles. Viņas vienkārši pērk pakalpojumu. Un tikai vienotas izglītības telpas izveide ļauj resursus izmantot visefektīvāk.
Jaunā tipa augstskolā būtisku mācību procesa daļu var pārņemt mākslīgais intelekts. Ja kāds šodien joprojām šaubās, runājiet par šo tēmu tērzēšanas botos, piemēram, "ChatGPT" vai "You.com".

--

Erasmus+ programmas sadarbības inovācijas veicināšanas un labas prakses apmaiņas projektu INGENIOUS (StrengthenINg diGital pEdagogy skills aNd competencIes Of edUcatorS) īsteno Joanninas Universitāte (Grieķija), Transporta un sakaru institūts (Latvija), Sistemi Formativi Confindustria (Itālija), biznesa tīkls CleanTech (Bulgārija), Štīrijas tehnoloģiju parks (Slovēnija), Diavalkaniko biznesa attīstības centrs (Grieķija), Darba devēju un rūpnieku konfederācija (Bulgārija). Projekta mērķis ir risināt pedagogu digitālās pratības jautājumus, izmantojot inovatīvas IKT. Papildu informācija: www.eingenious.eu

Erasmus+ projekts "Pedagogu digitālās pedagoģijas prasmju un kompetenču stiprināšana" INGENIOUS (Nr. 2020-1-EL01-KA226-VET-094871) ir Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.