Mums solīja ceturto industriālo revolūciju. Kur tā aizkavējusies?  (2)

Kaut nav nekādas oficiālas vienprātības, ka mēs šajā jaunajā laikmetā dzīvojam, pati ideja par ceturto industriālo revolūciju liecina, cik nopietni cilvēki uztver šo tehnoloģiju attīstību un potenciālu.

Iepriekšējās industriālās revolūcijas bija šādas – tvaika izmantošana ražošanā 18. gadsimta beigās; iekārtu darbināšana ar elektrību 19. gadsimta beigās; pāreja uz digitālo elektroniku, kas sākās 1970. gados. Šīs revolūcijas tātad iezīmēja konkrēti pavērsiena punkti. Taču no jaunajām tehnoloģijām ļoti daudzas varētu sevi dēvēt par daļu no "industrijas 4.0". Tādas ir, piemēram, virtuālās realitātes (VR) izmantošana, lai simulētu procesus ražošanas līnijās, un 3D druka. Ir arī tādi mazāk zināmi jaunieviesumi kā digitālie dvīņi – virtuāli modeļi, kas precīzi atspoguļo fiziska objekta, piemēram, vēja turbīnu vai lidmašīnu dzinēju, darbību. Katra tehnoloģija, kas skaitās "viedā" vai "kiberfiziskā" (kur izzūd robeža starp digitālo un fizisko pasauli), var sevi dēvēt par daļu no ceturtās industriālās revolūcijas.

Taču daudzi uzņēmumi visai kūtri izmanto šo jaunieviesumu sniegtās priekšrocības. Šajā rakstā ieskicēsim, kāpēc tā notiek, kā arī uzskaitīsim vajadzīgās izmaiņas, lai šīs tehnoloģijas sasniegtu savu pilno potenciālu.

Piegādes ķēde raksturo visu sistēmu, kā top produkts. Sākot no izejmateriāliem līdz pat pabeigtās produkcijas nogādāšanai līdz patērētājam. Tāpēc ir lietderīgi aplūkot, kā "industrijas 4.0" tehnoloģijas varētu ietekmēt šīs piegādes ķēdes. Ir grūti izmērīt, cik liela ietekme uz ekonomiku varētu būt kādai konkrētai tehnoloģijai. Taču tas, ko varam izvērtēt, ietekme uz lēmumu pieņēmējiem uzņēmumos.

Viens no šī raksta autoriem (Ralfs Seiferts) nesen publicēja rezultātus aptaujai, kur prasīts viedoklis vairākiem simtiem augstākā līmeņa vadītāju. Aptaujā prasīts šo profesionāļu viedoklis par piegādes ķēžu organizēšanu. Neviena no vadītāju visaugstāk ierindotajām prioritātēm nav saistīta ar "industriju 4.0". Tehnoloģijas, kas parasti tiek minētas ziņu virsrakstos un saistītas ar ceturto industriālo revolūciju – MI, mašīnmācīšanās, lietu internets, robotika, 3D druka –, ir prioritāšu topa zemākajā trešdaļā.

KPMG ziņojums no 2020. gada liecina, ka mazāk nekā pusei aptaujāto uzņēmumu vadītāju bija laba izpratne par jēdzienu "ceturtā industriālā revolūcija".

Viens no šķēršļiem "industrijas 4.0" tehnoloģiju ieviešanai ir nepietiekama izpratne. Vēl viens – nepieciešamība praksē pierādīt jaunu tehnoloģiju izmaksu lietderību. Jo ambiciozāka kāda tehnoloģija, jo lielāks risks un jo rūpīgāka pieeja nepieciešama. Ne visiem uzņēmumiem ir tādi vadītāji, kas gatavi virzīt un finansēt inovācijas, ja nav skaidrības par gaidāmo iznākumu.

"Industrijas 4.0" iniciatīvas var sastapties ar pretestību arī darbinieku vidū. Uzņēmumu IT nodaļas, kas gadiem ilgi risinājumus problēmām meklējušas pie lieliem pakalpojumu sniedzējiem, var nelabprāt ieteikt mazu nišas spēlētāju tehnoloģijas. Īpaši tad, ja uzņēmuma IT speciālisti ar šīm tehnoloģijām paši nav labi pazīstami.

Viens veids, kā pieiet šai lietai, ir uzņēmumā izveidot speciālas komandas, kuru uzdevums būtu identificēt un sadalīt pēc prioritātes "industrijas 4.0" piedāvātos risinājumus. Taču tām jāsakrīt ar uzņēmuma biznesa stratēģiju.

Bezprecedenta problēmas piegādes ķēdēs, ko piedzīvojām pēdējos divos gados, ir piespiedušas vadītājus rīkoties un šīs piegādes ķēdes pārstrukturizēt. Tomēr biežāk tas notiek, izmantojot jau ierastus risinājumus un metodes.

Tas ietver tā dēvēto "rešoringu" (pretēju procesu kompāniju izvešanai ofšoros, proti, kompāniju atgriešana valstī, kurā tā sāka darbību). Vai vismaz ražošanas pārcelšana no tālas valsts tuvāk kompānijas mītnes valstij, lai piegādes ķēžu traucējumi uzņēmuma darbību ietekmētu mazāk.

"Industrijas 4.0" tehnoloģijas var spēlēt lomu šajā pārejā. Arī vajadzība samazināt darbspēka izmaksas veicina izmaiņas globālo piegādes ķēžu pārstrukturizēšanā. Viens no piemēriem ir autonomi frotnālie iekrāvēji – nav nepieciešams apmācīts vadītājs. Robotikas tehnoloģijas ļauj samazināt izdevumus, daļēji kompensējot pieaugošās izmaksas citās pozīcijās. Arī ražošana ar 3D drukas palīdzību var ražošanu padarīt gan lētāku, gan arī vienkāršot procesus, kur iepriekš bija vajadzīgi divi vai vēl vairāk posmi.

Piegādes ķēdēs, kas šķērso starptautiskās robežas, ļoti būtiski ir lietot digitālas platformas, lai uzlabotu spēju izsekot preču – gan izejmateriālu, gan pabeigtās produkcijas – pārvietošanos. Šīs tehnoloģijas ļautu uzņēmumiem ātrāk identificēt neplānotus pārrāvumus un traucējumus piegādes ķēdēs un attiecīgi rīkoties.

Galu galā piegādes ķēžu traucējumi, kas īstermiņā bremzēja ceturtās industriālās revolūcijas progresu, beigās var izrādīties tas dzinējspēks, kas apsolītās pārmaiņas ļaus īstenot.

--

Šis raksts ir pārpublicēts no "The Conversation" saskaņā ar "Creative Commons" licenci un autoru atļauju. Visu rakstu oriģinālvalodā var lasīt vietnē "The Conversation".

Raksta autori ir Lozannā, Šveicē bāzētā Starptautiskā Vadības attīstības institūta (International Institute for Management Development) pētnieks Ričards Markovs (Richard Markoff) un profesors Ralfs Seiferts (Ralf Seifert).