Dievs no mašīnas: agri vai vēlu mākslīgā intelekta čatbotus pielūgs kā dievības  (5)

Cilvēktiesību speciālists, tehnoloģiju filozofijas un ētikas pētnieks un Manitoba Universitātes Profesionālās un lietišķās ētikas centra direktors Nīls Makarturs savā rakstā vietnē "The Conversation" ieskicē vairākas lietas, kas ģeneratīvajam MI jau šobrīd ir kopīgs ar citu reliģiju centrālajiem pielūgsmes objektiem. Lūk, piecas no īpašībām:

1. Tas demonstrē tādu (šķietamas) inteliģences līmeni, kas daudziem cilvēkiem ir nesasniedzams. Var rasties ilūzijas, ka tā zināšanas ir bezgalīgas. Tiesa, jāatgādina, ka lielo valodu modeļu iespējoti čatboti paši par sevi neko nezina mums ierastajā šī vārda izpratnē. Šajā jautājumā iedziļinājos podkāsta "Zinātne vai muļķības" epizodē ar diviem mākslīgā intelekta pētniekiem.

2. Tas ir radošs – čatboti spēj rakstīt dzeju, komponēt. Attēlu ģeneratori spēj radīt oriģinālu mākslu gandrīz jebkurā žanrā un stilā. Turklāt gandrīz nekavējoties.
3. Tam nav cilvēkam piemītošo vājību un īpašību – tas nejūt sāpes, izsalkumu, seksuālu iekāri.
4. Tas cilvēkiem var dot vadošus norādījumus un padomus, kā labāk dzīvot.
5. Tas ir nemirstīgs.

Lūk, šādus argumentus ieskicējis Makarturs un norādījis – kad ģeneratīvā MI rīkus pasaulē lietos jau miljardi, nevis miljoni cilvēku, ir liela varbūtība, ka daļa no tiem sāks redzēt MI kā augstāku radību. Galu galā, cilvēku reliģiskās pielūgsmes objekti jau šobrīd ir visdažādākie. Tostarp kulti un sektas, kas pielūdz citplanētiešus. Tas ir tikai viens no piemēriem.

"Ievietot" dievu māksīgā intelekta algoritmos – šī ideja nebūt nav jauna. Dažādi čatboti jau izmanto ģeneratīvo MI, lai ticīgajiem piedāvātu kanālu sarunai ar dievu, piemēram, "Ask Jesus". Taču šie rīki izmanto jau esošus reliģiskos tekstus, nevis paši kļuvuši par pielūgsmes objektiem. Dažiem piešķirts pat fizisks veidols, piemēram, robotam Mindaram, Osakas Universitātes pētnieku radītam humanoīdam-budistam, kas lieliski pārzina Sirds sūtru un klāsta gudrības svētceļniekiem.

Taču tādi jaunās paaudzes čatboti kā "ChatGPT" ir galvastiesu pārāki par to, kas bijis pieejams pirms pieciem vai trim gadiem, pat pirms gada. Un, protams, cilvēki nekautrējās šiem rīkiem uzdot lielos dzīves jautājumus – vai eksistē dievs? Kāda ir dzīves jēga? Vai ir dzīve pēc nāves? Jautājumi, kurus parasti uzdod garīgajiem līderiem, guru, mācītājiem. Vai pa tiešo savam dievam klusā lūgšanā, kad neviens neredz un nedzird.

"Ar "ChatGPT" ienākšanu redzam, ka daļa cilvēku to uztver gandrīz kā saikni ar dieviem," vietnei "The Daily Beast" klāsta digitālā antropoloģe un digitālo reliģiju pētniece, Cīrihes Universitātes docente Beta Zinglera. Viņa norāda, ka arī pirms šobrīd aktuālo čatbotu popularitātes buma cilvēku mijiedarbība ar MI algoritmiem reizēm atgādina to, ko mēdz piedēvēt cilvēku un pārdabisku būtņu mijiedarbībai. Piemēram, kad MI algoritmi mums piedāvā neticami saistošu saturu "YouTube" vai citās vietās, cilvēki mēdz izmantot frāzi "blessed by the algorithm" jeb "algoritma aplaimots/svētīts". Tas gluži vai pārdabiski zināja, ka tev interesē tieši šis konkrētais video. Lūk, gan dievu, gan algoritmu ceļi ir neizdibināmi. Zinglera vēl atgādina – cilvēkiem ir niķis piešķirt personību lietām un procesiem, kurus tie līdz galam neizprot. Mēs to darām katru dienu ar saviem mājdzīvniekiem, piešķirot to darbībām daudz dziļāku nozīmi un jēgu nekā objektīvi pienāktos. Piešķiram nodomu, un līdzīgi var būt ar MI algoritmu rīkiem.

Makarturs norāda, ka šāda digitālā reliģija dažos aspektos būtiski atšķirtos no šobrīd lielākajām tradicionālajām reliģijām. Pirmkārt, cilvēkiem nevajadzēs starpnieku. Ja par dievu pasludināts pats MI, tad būs iespēja ar to runāt tieši, viens pret vienu. Nekādu garīdznieku vai guru. Tādējādi šāda reliģija būtu mazāk hierarhistiska – neviens cilvēks nevarētu apgalvot, ka tikai viņam ir īpašas spējas sarunāties ar šo jauno dievu. Otrkārt, uzsver Makarturs, tā būs ļoti decentralizēta – čatbotu ir daudz, un arī to sniegtās atbildes krasi atšķirtos. Grūti runāt par vienotu doktrīnu. Ja mums šķita, ka kristiešiem ir daudz dažādu konfesiju, tad iedomājieties, kas notiktu, ja mēs sāktu pielūgt simtiem dažādus čatbotus?

Protams, šobrīd čatbotiem ir uzlikti ierobežojumi un rāmji, lai pasargātu tos no kaitīgu, potenciāli bīstamu atbilžu sniegšanas. Šos ierobežojumus gan ar dažādām, reizēm salīdzinoši vienkāršām metodēm var apiet. Un tajā gadījumā nevar izslēgt risku, ka MI čatbots, uztverts par dievību, saviem sekotājiem pavēlētu paveikt ko bīstamu, destruktīvu. Vai arī nepavēlētu tiešā veidā, bet lietotāji pārprastu čatbota norādes, meklējot vienkāršos tekstos apslēptas nozīmes un interpretējot tos pa savam. Kā jau bieži arī tradicionālajās reliģijās.

Ja šis viss skan biedējoši un tagad pirmā doma ir – aizliegt, pirms nav noticis kas slikts! –, Makarturs bažas mazina. Viņa ieskatā potenciāli riski ir daudz kam, un tādēļ nevajadzētu aktīvi apspiest digitālo reliģiju veidošanos. "Pat ar visiem riskiem, uz MI tehnoloģijām balstītām reliģijām ir potenciāls padarīt pasauli par labāku, pārtikušāku vietu. Tās var sniegt cilvēkiem vēl nebijušu garīguma un jēgas avotu laikos, kad daudzas no tradicionālajām reliģijām zaudē aktualitāti."