Džefriju Hintonu mēdz dēvēt par "mākslīgā intelekta krusttēvu". Viņa pienesums mākslīgo neironu tīklu un mašīnmācīšanās jomā ir ļoti liels. Hintons ir autors vai līdzautors vairāk nekā 200 recenzētām akadēmiskām publikācijām un desmit gadus strādājis tehnoloģiju giganta "Google" mākslīgā intelekta (MI) nodaļā. Nu viņš amatu "Google" pametis, lai varētu brīvi runāt par riskiem un draudiem, ko, viņaprāt, rada strauja MI attīstība.
Izdevumam "The New York Times" 75 gadus vecais datorzinātnieks izteicies, ka līdz pat aizvadītajam gadam "Google", viņaprāt, bija atbildīgs MI attīstītājs, taču viss mainījās, kad "Microsoft" savā meklētājā "Bing" iekļāva uz GPT tehnoloģijām bāzētu čatbotu. Tas "Google", kas mums vislabāk pazīstama tieši ar interneta meklētāja pakalpojumiem, esot pamatīgi satraucis un licis rīkoties. Hintons uzskata, ka šāda reakcionāra rīcība un sacensības par to, kurš ātrāk ieviesīs MI risinājumus savos pakalpojumos, ir riskanta.
Par MI krusttēvu viņu dēvē tādēļ, ka 2012. gadā viņš kopā ar diviem Toronto Universitātes studentiem publicēja pētījumu, kas tiek uzskatīts par vienu no mākslīgo neironu tīklu programmēšanas stūrakmeņiem. Tieši pēc šī darba publicēšanas "Google" autorus uzrunāja ar aicinājumu attīstīt kompānijas MI risinājumus. Hintona darbs tostarp padarījis iespējamu arī šobrīd plašākā sabiedrībā vislabāk zināmo MI tehnoloģiju – GPT valodu modeļu un attēlu ģeneratoru – trenēšanu un pilnveidošanu. Pirms vairākiem gadiem par savu ieguldījumu nozarē Hintons ar kolēģiem saņēma slavenā matemātiķa Alana Tjūringa vārdā nosauktu balvu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
