Mākslīgā intelekta 'krusttēvs' aiziet no 'Google', lai brīdinātu par MI draudiem  (10)

Izdevumam "The New York Times" 75 gadus vecais datorzinātnieks izteicies, ka līdz pat aizvadītajam gadam "Google", viņaprāt, bija atbildīgs MI attīstītājs, taču viss mainījās, kad "Microsoft" savā meklētājā "Bing" iekļāva uz GPT tehnoloģijām bāzētu čatbotu. Tas "Google", kas mums vislabāk pazīstama tieši ar interneta meklētāja pakalpojumiem, esot pamatīgi satraucis un licis rīkoties. Hintons uzskata, ka šāda reakcionāra rīcība un sacensības par to, kurš ātrāk ieviesīs MI risinājumus savos pakalpojumos, ir riskanta.

Par MI krusttēvu viņu dēvē tādēļ, ka 2012. gadā viņš kopā ar diviem Toronto Universitātes studentiem publicēja pētījumu, kas tiek uzskatīts par vienu no mākslīgo neironu tīklu programmēšanas stūrakmeņiem. Tieši pēc šī darba publicēšanas "Google" autorus uzrunāja ar aicinājumu attīstīt kompānijas MI risinājumus. Hintona darbs tostarp padarījis iespējamu arī šobrīd plašākā sabiedrībā vislabāk zināmo MI tehnoloģiju – GPT valodu modeļu un attēlu ģeneratoru – trenēšanu un pilnveidošanu. Pirms vairākiem gadiem par savu ieguldījumu nozarē Hintons ar kolēģiem saņēma slavenā matemātiķa Alana Tjūringa vārdā nosauktu balvu.

Šobrīd Hintons pat nedaudz nožēlojot savu lomu tik straujā MI attīstībā un raidorganizācijai BBC atzinis, ka MI iespējoti čatboti dažos aspektos ir pat "visnotaļ baisi". Hintonu visvairāk satrauc tas, ka šos rīkus var izmantot slikti aktori – noziedznieki, diktatori. "Šie rīki ļauj radīt milzum daudz teksta automātiski, tādējādi var izveidot ļoti daudz efektīvus "spambotus". Tādējādi autoritatīvi līderi var manipulēt ar elektorātu," piemēru min Hintons.

Viņu biedējot arī varbūtība, ka nākotnē MI pārspēs cilvēku intelektu. Šobrīd mūsu rīcībā ir vien šaurais MI – konkrēti algoritmi, kas piemēroti specifisku uzdevumu risināšanai. Tā dēvētais vispārīgais mākslīgais intelekts, kas spētu adaptēties un elastīgi risināt plašu uzdevumu klāstu gluži kā cilvēki, vēl nav radīts. Tāpēc arī par pārcilvēcisku superintelektu vēl runāt nevaram. Tomēr ne viens vien no nozares vadošajiem prātiem brīdinājis par šādu scenāriju nākotnē. Hintons norāda, ka MI spējas vairākos aspektos būtiski atšķiras no cilvēku spējām. Piemēram, informācijas apmaiņa būtu acumirklīga. Ja kāds cilvēks iemācās, piemēram, vadīt lidmašīnu, tas nenozīmē, ka visi pārējie to prot. Ar MI ir pavisam cits stāsts. "Tas ir kā 10 tūkstošu cilvēku tīkls. Ja viens tajā kaut ko apgūst, visi pārējie arī to automātiski prot. Un tāpēc šie čatboti var zināt daudz vairāk nekā jebkurš indivīds atsevišķi," bilst pētnieks.

Viņam piebalso arī Kvebekā bāzētā Mākslīgā Intelekta institūta "Mila" vadītāja Valērija Pizano. Viņas ieskatā šāda pieeja netiktu pieļauta nevienā citā industrijā. Pirms laižam klajā kādu jaunu medikamentu, veiktas strikti regulētas pirmsklīniskās un klīniskās pārbaudes. Bieži vien no kādas zāļvielas atklāšanas līdz nonākšanai aptieku plauktos paiet daudzi gadi. Bet ne ar MI rīkiem, kā ieskicē Pizano: "Šo tehnoloģiju vienkārši "palaiž tautā", cilvēki ar to mijiedarbojas, un izstrādātāji tad vēro rezultātus un pa ceļam veic uzlabojumus. Mēs šādu pieeju neakceptētu nevienā citā jomā. Taču ar tehnoloģijām un sociālajiem medijiem parasti vien nosakām: "Ok, labi. Vēlāk tiksim skaidrībā.""

Pats Hintons uzsver, ka ar "Google" ceļi šķīrušies cieņpilni. Viņš uzskata, ka šī kompānija bijusi viens no atbildīgākajiem MI tehnoloģiju ieviesējiem, un noliedza, ka pametis "Google", lai varētu kompāniju kritizēt. Tā vietā Hintons argumentēja, ka aizgājis no šī amata, lai varētu brīvi paust savas bažas par MI attīstības virzienu tā, lai viņa personīgie viedokļi neietekmētu "Google" reputāciju.