Svarīgākās lietas, kas jāzina drona pilotam, lai neiekultos nepatikšanās

Drona īpašnieka un pilota pienākumu kopums ir līdzīgs automašīnas īpašnieka un vadītāja pienākumiem:

Šajā rakstā lasi par reģistrāciju, drona marķēšanu un apdrošināšanu, kā arī par dronu satiksmes kontroli Latvijā. Savukārt par tiesībatļauju veidiem dronu vadīšanai lasi, klikšķinot šeit.

Šķiet, cik nopietns tas drons ir? Lielākā daļa modeļu, kurus visbiežāk izmanto privātpersonas, sver mazāk par kilogramu. Kādēļ tikpat daudz noteikumu kā automašīnām, kas sver vairāk par tonnu?

Pirmkārt, droni mēdz būt dažādi. Rūpnieciskie droni var svērt līdz 25 kilogramiem, bet lauksaimniecības droni – vairāk par 100 kilogramiem, un tu noteikti negribētu, lai neapmācīts cilvēks tos palaistu virs tavas galvas. Otrkārt, pat 249 gramus smags drons ir daļa no civilās aviācijas. Tas nozīmē, ka tā pilotam jābūt spējīgam droši manevrēt šķēršļu un cilvēku tuvumā, kā arī būt spējīgam izvairīties no bezpilota gaisa kuģa (BGK) sadursmes ar citiem objektiem gaisā un uz zemes. Tikmēr dronu skaits visā pasaulē strauji pieaug, un valstis izstrādā savus noteikumus un kontroles mehānismus šai aviācijas nozarei.

Kopš 2021. gada Eiropas Savienībā (ES) darbojas vienotais tiesību akts – regula, kas nosaka prasības dronu izmantošanā un ražošanā. Tikai aptuveni 10% noteikumu katra dalībvalsts var mainīt pēc saviem ieskatiem, norāda Igors Sevastjanovs, Transporta un sakaru institūta (TSI) Tālvadības gaisa kuģu apmācības nodaļas un Dronu skolas vadītājs. Tātad citās ES valstīs noteikumi būs ļoti līdzīgi Latvijai. Taču, pirms lido tur ar savu dronu, pārbaudi nianses un iepazīsties ar aktuālo informāciju par zonām, kur lidot nedrīkst.

Dronu lietotāju reģistrāciju veic Latvijas Civilās aviācijas aģentūra (CAA). Tā iedala cilvēkus un organizācijas dronu ekspluatantos (operatoros) un pilotos.

Ekspluatants ir pilngadīgā fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā vai nomā ir drons, un kam ir atbildība par drona lidojumu plānošanu, nepieciešamo atļauju saņemšanu un apdrošināšanu. Drona pilots var būt fiziska persona no 16 gadu vecuma, un tā ir atbildīga par drošu lidojuma izpildi. Privātpersona var vienlaikus būt gan ekspluatants, gan pilots.

Drona ekspluatantam ir jāreģistrējas CAA, ja bezpilota lidaparāts sver 250 gramus vai vairāk. Daudzi ražotāji piedāvā dronus, kas sver nedaudz mazāk par 250 gramiem, lai izvairītos no reģistrācijas. Taču te stājas spēkā cits nosacījums: reģistrācija ir nepieciešama, ja drons ir aprīkots ar foto vai video kameru. Līdz ar to gandrīz visu dronu lietotājiem ir jāreģistrējas. BGK ekspluatanta reģistrācija maksā piecus eiro gadā un ir derīga visās ES valstīs.

Izņēmums ir bērnu rotaļu droni. Kā tos atšķirt? "Rotaļlietas ir, tā sakot, iekštelpu droni vai tādi, kas parasti var lidot mierīgā laikā un kuriem nav kameras ar ieraksta funkciju," skaidro Igors Sevastjanovs. Lai pārliecinātos, skati drona instrukciju. Ja tajā minēta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu, reģistrēt dronu nav nepieciešams.

Savukārt drona pilotam jāreģistrējas CAA, pirms viņš kārtos teorētisko eksāmenu kādā no BGK vadības kategorijām. Pilotu reģistrācija ir bezmaksas, tā tiek izsniegta uz pieciem gadiem un ir derīga visā ES.

TSI Dronu skola piedāvā tiešsaistes dronu pilotu apmācību, kas ietver tādas tēmas kā normatīvais regulējums, dronu darbības principi, pilotēšana un laikapstākļi, kā arī divu veidu kursus, kas ietver gan teorētisko, gan praktisko daļu, gan atpūtas nolūkiem, gan profesionālajai apmācībai, kas izstrādāta EASA (European Union Aviation Safety Agency) definētajai specifiskajai auditorijai.

Pirms pirmā lidojuma tev ir jāmarķē savs drons: uzlīmē tam ekspluatanta numuru, kuru saņēmi pēc reģistrācijas. Vari uz uzlīmes papildus norādīt arī savu vārdu un kontaktinformāciju gadījumam, ja nejauši dronu pazaudēsi. Ja tev vai tavai organizācijai ir vairāki droni, tos visus jāmarķē ar vienu un to pašu ekspluatanta numuru. Droniem, kuriem ir šī funkcija, elektroniskajā atmiņā arī būtu vēlams ievadīt ekspluatanta numuru iestādījumos.

Ņem vērā, ka ES regulā šobrīd ir pārejas periods, pēc kura bezpilota lidaparātu izmantošana kļūs vairāk regulēta un līdz ar to arī drošāka. "Ideja ir aprīkot lielāko daļu dronu ar to atrašanās vietas, augstuma, kustības virziena un ātruma raidītāju. Plus ekspluatanta identifikācijas numurs, lai saprastu, kam pieder drons," skaidro TSI Dronu skolas vadītājs. Attālās identifikācijas sistēma (saīsināti – Remote ID) palīdzēs droniem mijiedarboties ar citiem lidaparātiem, lai samazinātu sadursmju risku, kā arī palīdzēs atbildīgajām iestādēm vieglāk kontrolēt lidojumus, it īpaši virs svarīgiem infrastruktūras objektiem. No 2024. gada 1. janvāra visiem BGK ar masu no 250 gramiem, kas tiks pārdoti ES valstīs, jābūt aprīkotiem ar Remote ID sistēmām. Vecāku modeļu droniem, kuri nav aprīkoti ar Remote ID, lidojumu organizēšanas noteikumi kļūs stingrāki.

Latvijā apdrošināšana nav nepieciešama droniem, kas ir vieglāki par 250 gramiem un lido ar ātrumu, kas mazāks par 19 m/s. Visiem citiem dronu lietotājiem ir jāiegādājas Vispārējās civiltiesiskās apdrošināšanas (VCTA) polise.

Līdzi ar regulējumu attīstās arī kontrole pār dronu lidojumiem Latvijā. Piemēram, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir tehniskie līdzekļi, kas ļauj nosēdināt dronu, kas ielidojis aizliegtajā zonā – militāro objektu tuvumā. Arī policija pilsētā kontrolē bezpilota gaisa kuģu lidojumus ar speciālas iekārtas palīdzību, kas nosaka drona atrašanās vietu, augstumu un pārvietošanās ātrumu, kā arī pilota atrašanās vietu. 2022. gada vasarā Rīgas pašvaldības policija ziņoja, ka divu nedēļu laikā fiksēja 41 pārkāpumu, kad bezpilota gaisa kuģis tiek vadīts neatļautā veidā. Biežāk izplatītie pārkāpumi bija lidošana augstumā virs 120 metriem, bezpilota lidaparāta nemarķēšana, drona vadīšana ārpus tālvadības pilota redzamības zonas, kā arī lidošana bez obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas.

Tuvākajā nākotnē Latvijā tiks izveidota bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēma. Ar to ir plānots uzlabot gaisa satiksmes drošību, atvieglot dronu lidojumu atļauju saņemšanu ierobežotu lidojumu zonās, samazināt neautorizētus dronu lidojumus, kā arī palielināt saskaņoto lidojumu skaitu. Tātad, dronu piloti varēs vienā vietā gan iegūt informāciju par ierobežojumiem, gan pieprasīt lidojuma atļauju, ja tā ir nepieciešama. Valsts iestādēm, savukārt, būs vieglāk īstenot efektīvu un drošu bezpilota gaisa satiksmes kontroli.

"Droni ar katru gadu kļūst drošāki. Mūsdienu droni ir aprīkoti ar sensoriem, kas atpazīst šķēršļus. Tie spēj veikt arvien sarežģītākus darbus, atvieglo dzīvi, samazina laika un naudas izmaksas dažādu nozaru pārstāvjiem. Šai tehnoloģijai ir liels potenciāls, un ir ļoti svarīgi, lai likumdošana iet kopsolī ar tehnoloģijām un ļauj šim potenciālam attīstīties," secina Igors Sevastjanovs.