Ko Latvija var mācīties no Balkānu jaunuzņēmumiem?

Līdzīgi Baltijas valstīm, arī Balkānos jaunuzņēmumi meklē iespēju, kā padarīt reģionu pievilcīgu investīcijām un inovācijām, mācoties no labākajām praksēm, kā arī attīstot savus "vienradžus", pierādot Balkānu potenciālu. Pēdējo gadu laikā ir vērojama strauja izaugsme, kā arī vairākās valstīs panākts tik nepieciešamais valsts atbalsts jaunuzņēmumu attīstībai. Jāņem vērā, ka ne visas Balkānu valstis ir Eiropas Savienībā (ES), kas arī samazina pieejamos atbalsta mehānismus. Katrai no valstīm ir sava uzņēmējdarbības specializācija, kā arī dažādi attīstītas ekosistēmas, taču kopīga noteikti ir vēlme pierādīt sevi pasaules kontekstā, kā arī veidot ciešas sadraudzības ar citu valstu ekosistēmām.

Rumānijas jaunuzņēmumu ekosistēma ir visstraujāk augošā visā reģionā, 2022. gadā piesaistot vairāk nekā 101 miljonu eiro investīcijas. Straujā attīstība ir arī viens no iemesliem, kāpēc Rumānija nodala sevi no pārējā Balkānu reģiona, vairāk veidojot sadarbību ar Bulgārijas, Grieķijas un Ukrainas jaunuzņēmumu ekosistēmām. Lielākie uzņēmumi investīcijas galvenokārt piesaista no ES investoriem, taču aktīvāki kļuvuši arī vietējie investori un riska kapitāla fondi. Rumānijā ir ļoti plašs iekšējais tirgus, kas veicina arī savstarpējo konkurenci starp pilsētu jaunuzņēmumu kopienām. Taču vienlaikus vairums uzņēmumu attīstās valsts iekšienē, un tas samazina skaitu ar jaunuzņēmumiem, kas spēj attīstīt savu darbību ārpus Rumānijas.

Rumānijas jaunuzņēmumu veiksmes stāsts ir 2005. gadā dibinātais programmatūras uzņēmums "UiPath", kas ražo robotizētu procesu automatizācijas (RPA) programmatūru. No 2015. gada "UiPath" ir piesaistījis vairākus miljonus investīciju, līdz 2021. gada aprīlī izlēma laist uzņēmuma akcijas publiskā apgrozībā, piesaistot 1,3 miljardus ASV dolāru Ņujorkas fondu biržā. Tas bija viens no lielākajiem ASV programmatūras uzņēmumu IPO (initial public offering) biržas vēsturē. "UiPath" sasniegumi ir radījuši lielāku riska kapitāla investoru interesi par Rumānijas jaunuzņēmumiem, kā arī vairāk uzņēmumu vēlas atkārtot "UiPath" izrāvienu.

Serbija ir vadošā Balkānu reģiona valsts, tādēļ arī vairāki starptautiskie uzņēmumi izvēlas veidot savas reģionu pārstāvniecības tieši Belgradā. Pēdējā laikā līdz ar papildu atbalstu arī parlamentā Serbijā strauji attīstījies arī valsts atbalsts jaunuzņēmumiem, gan sniedzot finansējumu, gan piedāvājot atbalsta mehānismus un veidojot draudzīgu regulējumu. Kā piemēru var minēt nodokļu atvieglojumus, ieguldot jaunuzņēmumos vai riska fondos. Uzņēmumiem ir salīdzinoši viegli piesaistīt finansējumu gan no Serbijas, gan ASV un Šveices investīciju bankām. Tas ir izdevīgi arī ārvalstu uzņēmumiem, kas apsver attīstīt produktu Serbijā. Kopumā ir plaši attīstīta savstarpējā sadarbība starp lieliem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, kopīgi ieviešot inovācijas. Plaši izplatīti dažādi akseleratori, kā arī uzņēmumi individuāli gatavi investēt jaunuzņēmumos vai arī veidot savus investīciju fondus dažādu inovāciju attīstībai.

Lai arī uzņēmumiem ir daudz finansējuma piesaistes iespēju, diskusiju laikā tika minēts, ka viens no lielākajiem Serbijas izaicinājumiem ir jaunu tirgu apzināšana, lai attīstītu uzņēmumus arī citās valstīs. Pašlaik trūkst pietiekamas informācijas un kontaktu, kas arī mazākiem uzņēmumiem ļautu izaugt ārpus Serbijas, tādēļ jo īpaši svarīgi ir veidot kontaktus ar citu valstu kopienu organizācijām un uzņēmējiem, lai dalītos pieredzē un apzinātu jaunas attīstības iespējas.

Ziemeļmaķedonijā pašlaik aktīvi darbojas apmēram 400 jaunuzņēmumu, galvenokārt, pārstāvot mākslīgā intelekta, izglītības tehnoloģiju un e-komercijas sektorus. Kā diskusijā norādīja "Startup Macedonia" vadītājs Igors Madzovs, mērķis ir plašāk attīstīt arī finanšu tehnoloģiju sektoru, kas varētu būt interesanti Latvijas uzņēmumiem, kam jau ir plašāka pieredze šajā jomā. Uzņēmumi iezīmē, ka pašlaik trūkst pietiekama atbalsta no valsts puses. Jaunuzņēmumi izaugsmes stadijā nesaņem vajadzīgo atbalstu galvenokārt tāpēc, ka ekosistēma koncentrējās uz agrīnās stadijas posmiem. Arī šajā jomā vērojamas pozitīvas pārmaiņas – 2021. gadā Ziemeļmaķedonijas valdība apstiprināja 2022.-2026. gada paātrinātās ekonomiskās izaugsmes plānu, un tas ietver arī 27 miljonus eiro vērtu hibrīdieguldījumu fondu, kas koncentrējas uz jaunuzņēmumiem un inovatīviem uzņēmumiem.

Viena no stiprajām Ziemeļmaķedonijas pusēm ir augsti kvalificētais tehnoloģiju darba spēks, kas tiek sekmēts, veicinot studiju programmu attīstīšanu, kā arī datorzinātnes pamatu apguvi skolās. Augsti kvalificētais darbaspēks (jo īpaši inženieri) par pieņemamām cenām ir licis daudziem uzņēmumiem meklēt talantīgus darbiniekus tieši Skopjē. 2022. gada sākumā Latvijas programmatūras uzņēmums "TestDevLab" nolēma paplašināt savu darbību un atvērt biroju Skopjē. Tagad "TestDevLab" Ziemeļmaķedonijas birojā strādā vairāk nekā 70 ISTQB sertificētu QA inženieru komanda.

Diskusijas laikā meklējot kopīgās Latvijas un Ziemeļmaķedonijas iezīmes, tika izcelts, ka abām valstīm piemīt līdzīga mazo valstu mentalitāte. Ziemeļmaķedonijas pārstāvji norādīja, ka uzņēmējiem ir izaicinoši īstenot izaugsmes domāšanu savā biznesā. Jaunuzņēmumi fokusējas uz B2B (Business to Business) biznesa modeli, piedāvājot produktus, kas optimizē jau esošus procesus tieši lokālajos uzņēmumos. "Startup Macedonia" atzīst, ka vairāk vēlētos redzēt inovatīvus produktus un servisus ar izaugsmes potenciālu, lai izlauztos no Balkānu tirgus. Abu valstu uzņēmēji, kā arī nozares profesionāļi ir strādīgi un motivēti, kā arī vēlas pierādīt sevi starptautiskajā arēnā.

Iepazīstot šo valstu jaunuzņēmumu kopienas, var redzēt, ka Balkānos ir izveidojies pozitīvs priekšstats par Latvijas jaunuzņēmumiem un to spēju izsisties globālajā arēnā. Tieši globālā domāšana un tieksme uz izaugsmi tika minēts, kā viens no aspektiem, ko Balkānu uzņēmēji varētu mācīties no Latvijas pieredzes.