Kāpēc par to vispār satraukties? Pieaugot mākslīgā intelekta čatbotu spējām, arvien biežāk eksperti min, ka tos var izmantot arī ļaunprātīgi – ar tiem var darbināt masveidīgus viltus kontus sociālajos tīklos, lai virzītu kādu vēlamu vēstījumu vai nomāktu saturīgus viedokļus komentāru sadaļās un tīmekļa forumos. Tos var izmantot masveidīgos kiberuzbrukumos, veicot pikšķerēšanu e-pastos, cenšoties no upuriem izgūt krāpniekiem derīgu informāciju. Tāpat ar šādiem čatbotiem var liegt piekļuvi kādam būtiskam servisam, piemēram, aizņemot visus pieejamos operatorus klientu apkalpošanas centrā, kuri domātu, ka sarunājas ar īstu klientu. Tāpēc ir vērts likt aiz auss dažus vienkāršus paņēmienus, kā uzreiz pārbaudīt, vai sarunu biedrs otrā galā ir čatbots. Ne vienmēr tie nostrādās, bet pārbaude ar šobrīd populārākajiem pakalpojumu sniedzējiem liecina, ka pagaidām mākslīgā intelekta atmaskošana vēl ir diezgan vienkārša pat kādam, kas nav ar padziļinātām zināšanām tehnoloģijās.
Tam pievērsās Kalifornijas Universitātes pētnieks Huns Vans ar kolēģiem. Pielāgojām dažus no pētnieku uzdotajiem jautājumiem latviešu valodai, un – tas strādā! Vismaz ar šobrīd aizvien populārāko čatbotu "ChatGPT".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
