Nolemta no paša sākuma? 'Titan' konstrukcijas liktenīgā kļūda  (2)

Spiež no visām pusēm

Nav būtiski, vai mēs aplūkojam 50. gados būvēto batiskafu "Trieste" vai "Deepsea Challenger", ar kuru 2012. gadā filmas "Titāniks" režisors un zemūdens pētnieks Džeimss Kamerons viens pats sasniedza Marianas dziļvagas dziļāko punktu, vai vienu no šobrīd modernākajiem dziļūdens kuģiem "Limiting Factor", kas arī spējīgs sasniegt visdziļāko mums zināmo punktu okeānā. Apkalpes kabīnes tiem visiem ir sfēras, kas būvētas no metāla – vai nu no tērauda, vai no titāna. Pārējās kuģa daļas pēc formas un izpildījuma var atšķirties. "Trieste" atgādina klasiskāku zemūdeni, Kamerona "Deepsea Challenger" lielu cilindru, bet "Limiting Factor" – plakanu sendviču. Taču centrā nemainīgi sfēra apkalpei. Kāpēc?

Ūdens uz iegremdētu objektu spiež no visām pusēm, un sfēra vienmērīgi sadala šo spiedienu pa visu virsmu. Ja pieņem, ka visi citi parametri – izmantotais materiāls, sienu biezums – ir vienādi, tad sfēra spēs izturēt lielāku spiedienu nekā noslēgts cilindrs. Pārējās daļas dziļūdens peldlīdzekļos parasti ir piepildītas ar balastu. Gaisu var samērā viegli saspiest, bet šķidrumi gandrīz nav saspiežami.

Nepiemērots materiāls un bezrūpība

"Titan" kabīnes vidusdaļa – cilindrs – nebija būvēts no titāna vai līdzvērtīga izturīga materiāla. Tā vietā izmantotas oglekļa šķiedras. Šādi kompozītmateriāli ir atbilstoši 21. gadsimta garam – moderni, izturīgi un viegli. Tomēr katrai lietai sava vieta. Oglekļa šķiedru kompozītmateriāli, kaut bieži izmantoti aviācijā, cilvēkiem piemērotos zemūdens peldlīdzekļos ir jaunums. "Inovācijas ir brīnišķīga lieta. Bet – viss, kas ir jauns un nav iepriekš pārbaudīts, nozīmē arī neskaidrības. Un neskaidrības nozīmē risku," raidorganizācijai "NBC News" skaidro inženieris Bārts Kempers.