Džeremijs Mundejs ir elektronikas un datorinženierijas profesors, kas savā darbā pievēršas tā dēvēto zaļo tehnoloģiju pētīšanai. Viņa aplēses ir šādas – ja ar Purdū Universitātes zinātnieku radīto balto krāsu nokātu 1-2% Zemes virsmas, tad atpakaļ kosmosā tiktu atstarots pietiekams daudzums Saules gaismas, lai stabilizētu globālo temperatūru.
Tā kā divas trešdaļas planētas virsmas klāj okeāns, un to nokrāsot nesanāks, atliek sauszeme. Cik daudz būtu 1-2%? Tie būtu no pieciem līdz 10 miljoniem kvadrātkilometru. 10 miljonu kvadrātkilometru gadījumā visa ASV teritorija un vēl drusciņ. Vai apmēram 155 Latvijas.
Nākamais jautājums – cik daudz krāsas vajadzētu? Protams, viss atkarīgs no krāsas tipa un krāsojamās virsmas, taču par aptuvenu vidējo pieņemsim, ka 10 kvadrātmetriem vajag litru krāsas. Tātad būs vajadzīgi 500 miljardi litru (1% planētas virsmas nosegšanai) vai triljons litru (2% planētas virsmas nosegšanai).
Skaidrs, ka šie aprēķini ir vien tāda ziņkārības apmierināšana, nevis īstenojams plāns. Tomēr baltā krāsa kā pasīvās dzesēšanas metode mazākos mērogos (jau minētās ēkas) gan ir reāls pasākums, kas jau tiek izmantots. Īpaši tad, ja tiek izmantota Purdū Universitātes pētnieku radītā "superbaltā" krāsa, kas atstaro lielāko daļu Saules gaismas – tādējādi karstās vasaras dienās biroju un dzīvokļu ēkās būtu jātērē mazāk elektroenerģijas gaisa kondicionieru darbināšanai.
2020. gadā pētnieki eksperimentāli pārbaudīja šīs krāsas efektu – dažādās vietās un dažādos laika apstākļos izmēģinot jauno pārklājumu atklājās, ka tā atstaro 95,5% no saules gaismas, naktī nodrošinot telpas temperatūru par 10 grādiem pēc Celsija zemāku nekā apkārtējās vides temperatūra, bet dienas vidū tiešos saules staros par 1,7 grādiem zemāku nekā apkārtējās vides temperatūra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
