Kā darbojas skaņas ieroči, ko izvietos uz Latvijas-Baltkrievijas robežas  (3)

Var vēl padiskutēt, vai latviski konkrētās ierīces ir korekti saukt par ieročiem. Angliski šīs klases iekārtas gan tā arī tiek dēvētas – sonic weapons jeb skaņas ieroči. Primāri ar ieročiem saprotam palīglīdzekli dzīvas būtnes nogalināšanai vai ievainošanai, vai objektu iznīcināšanai, taču plašāka definīcija liecina, ka ieroči ir arī "līdzekļi vai paņēmieni kāda mērķa sasniegšanai". Tomēr pirmā nozīme tiek izmantota plašāk, tāpēc, uzsverot šo iekārtu neletālo iedarbību, drīzāk jāizmanto garākais formulējums – psiholoģiskās iedarbības skaņu ierīce.

Ir vairāki šādu ierīču veidi – gan plaša iedarbības lauka, gan tādi, kuru iedarbība fokusēta šaurā kūlī. Šos skaņas speclīdzekļus var iedalīt arī pēc frekvenču diapazona – vairums darbojas cilvēka ausij uztveramā diapazonā, proti, izdod skaņu, ko varam sadzirdēt. Tomēr ir arī tādi skaņas speclīdzekļi, kas emitē ultraskaņu vai infraskaņu, attiecīgi tādu, kas ir virs vai zem cilvēkam dzirdamā diapazona.

Pirms sešiem gadiem mediju uzmanības lokā nonāca arī apgalvojumi par to, ka pret ASV vēstniecības darbiniekiem Havanā, Kubā, esot izmantots infraskaņas vai mikroviļņu ierocis, kā rezultātā darbinieki cietuši no dažādām veselības problēmām. Tās ieguva kopīgu nosaukumu – Havanas sindroms. Vēlāk gan izrādījās, ka pierādījumi šiem apgalvojumiem nav diez ko spēcīgi un Havanas sindroms drīzāk ir psihogēna epizode – proti, cilvēkiem parādās reāli fiziski traucējumi tikai tāpēc vien, ka viņi ir pārliecināti par nopietniem draudiem savai veselībai. Šādi gadījumi vēsturē ir dokumentēti pietiekami daudz reižu. ASV Valsts departamenta ziņojumā, kas atslepenots (kaut pamatīgi cenzētā versijā) pirms dažiem gadiem, pat minēts, ka Havanas sindromu varētu būt izraisījušas sienāžu skaņas.

Tomēr skaņas specierīces, kuru mērķis ir neitralizēt, izklīdināt vai kā citādi iedarboties uz cilvēkiem, tiešām eksistē un darbojas. Tajās gan nav nekā mīklaina un neizskaidrojama, kā reizēm vedina domāt sazvērestības teorijas par Havanas sindromu un līdzīgiem gadījumiem.

Populārākā šādu ieroču klase ir tā dēvētie LRAD – tālas darbības skaņas ierīces (Long-Range Acoustic Devices). Šīs ierīces spēj atskaņot ierakstītus vēstījumus vai speciālas, nepatīkamas skaņas ne tikai ļoti skaļi, bet arī koncentrēt skaņu šaurā kūlī. Tādējādi aiz ierīces stāvošajām personām nekāds kaitējums netiek nodarīts, kā arī mērķim netālu esošie cilvēki, uz kuriem šis kūlis tieši nav pavērsts, ir pasargāti no nepatīkamākajiem efektiem.

Taču tiem, kas trāpās skaņas ceļā, atsevišķos gadījumos sekas var būt arī ilgtermiņa. Piemēram, 2009. gadā ASV tiesa lēma par labu kādai sievietei, kura Pitsburgā patrāpījās LRAD ierīces raidītās skaņas ceļā un iedzīvojās pastāvīgos dzirdes traucējumos. Šis Pitsburgas pilsētai nelabvēlīgais lēmums tiek uzskatīts par vienu no būtiskiem pavērsiena punktiem diskusijā par šādu psiholoģisko skaņas speciekārtu pielietošanu – tiesa faktiski lēma, ka skaņa var kalpot kā ierocis un nodarīt arī nepārejošu fizisku kaitējumu personas veselībai.

Nav precīzi zināms, kāds psiholoģiskās iedarbības skaņas iekārtas modelis nonāks Latvijas robežsargu rīcībā, jo pašlaik iepirkuma process vēl nav noslēdzies. Kā vēstīja TV3 ziņas, šīs ierīces varēs izvietot gan stacionāros posteņos, gan operatīvi pārvietot uz vietām, kur veidojas krīzes situācija. Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Kasatkins TV3 skaidroja, ka ierīci varēs izmantot gan skaļu balss komandu padošanai dažādās valodās, gan pārkāpēju nepakļaušanās gadījumā pielietot otro režīmu – ļoti skaļu signālu, kas pārraidīts noteiktā virzienā un rada spēcīgu diskomfortu visiem, pret ko tas pavērsts.

Cik skaļas ir šīs iekārtas? Piemēram, ASV policijas rīcībā esošie LRAD aparāti spējīgi uz 160 decibeliem. Jāatgādina, ka decibelu skala nav lineāra, bet gan logaritmiska. Skaņas līmeņa palielināšanās par trim decibeliem jau nozīmē trokšņa intensitātes divkāršošanos. Normālas sarunas laikā skaņas līmenis ir ap 65 decibeliem, taču kliedzot tas sasniedz 80 decibelus. Atšķirība skalā tikai 15 decibeli, taču kas par atšķirību reālajā dzīvē.

Te vēl daži atskaites punkti – pilsētas satiksme, sēžot mašīnā, šķitīs ap 70 decibelu skaļa, bet matu fēna dūkoņa sasniegs jau 90 decibelus. Operatīvā transporta sirēnām jābūt skaļām, lai pārējie satiksmes dalībnieki tās laikus dzirdētu – te sasniegti 120 decibeli. Taču ja nu tu gadījumā pieņemtu ārkārtīgi sliktu lēmumu nostāties tieši aiz aviolainera reaktīvajiem dzinējiem brīdī, kad lidmašīna grasās pacelties, skaņas intensitāte sasniegtu 140 decibelu. Lūk, LRAD var radīt vēl spēcīgāku troksni, turklāt skaņas viļņi, kas tiek izmantoti pūļa apturēšanai vai līdzīgiem mērķiem, parasti ir diapazonā no 2000 līdz 4000 herciem. Šajā diapazonā cilvēka dzirde ir visjutīgākā, tādējādi izjustais diskomforts būs jo īpaši izteikts.

Speciālās skaņas iekārtas nav vienīgie neletālas darbības agregāti, kas izmanto koncentrētu starojumu pūļa kontrolei. Vēl viena tipa iekārtas, kādas ir gan ASV, gan Ķīnas rīcībā, izmanto intensīvu mikroviļņu starojumu – pavērsts pret cilvēku, tas rada nepatīkamu, gandrīz dedzinošu sajūtu.

Gatavojoties labāk aizsargāt Latvijas-Baltkrievijas robežu, valdība atbalstīja grozījumus regulējumā, kas ļaus robežsardzei izmantot psiholoģiskas iedarbības skaņu ierīces. Tās lietošana būtu pieļaujama gadījumos, lai reaģētu uz visiem sabiedriskās kārtības pārkāpumiem, gadījumos, kad valsts robežu nelegāli šķērsojušās vai šādas darbības mēģinošas personas traucēs VRS uzdevumu izpildi, kā arī, ņemot vērā risku izvērtējumu, šādu ierīču lietošana konkrētā situācijā ir atzīta par efektīvu pretdarbības veidu.