sejas atpazīšana, mašīnmācīšanās, mākslīgais intelekts
Foto: Shutterstock
Pēdējā nepilna gada laikā, parādoties jaunām mākslīgā intelekta iespējām, regulāri izskan, ka tā ir nebijuša līmeņa revolūcija, ko tikai attāli var salīdzināt ar, piemēram, grāmatu iespiešanas izgudrošanu, industriālo revolūciju vai interneta ienākšanu sadzīvē. Tiek pareģotas tādas civilizācijas, kādu pazīstam, beigas. Tagad, kad ir jau pagājuši vairāki mēneši, varam sākt atskatīties, kas īsti ir noticis un ko gaidīt no nākotnes.

Vispirms ir jāatzīmē, ka mākslīgais intelekts mums apkārt ir jau labu laiku. Esošie modeļi sāka veidoties no salīdzinoši vienkāršiem teksta paredzēšanas algoritmiem, kas, sākot rakstīt kādu vārdu vai teikumu, mēģina paredzēt tā turpinājumu. Ar mainīgām sekmēm – reizēm tas izdodas perfekti, bet reizēm izraisa smaidu vai liek nopūsties. Esam pieraduši pie mašīntulkošanas programmām, mākslīgais intelekts ģenerē attēlus, savukārt daudzi vienkāršāki un sarežģītāki algoritmi ir ieviesti profesionālajā vidē – gan lai atvieglotu un paātrinātu darbu, gan mazinātu cilvēcisku kļūdu risku. Taču īpaši spilgts notikums bija "ChatGPT" brīvi pieejamā sarunu rīka publiska prezentēšana pagājušā gada 30. novembrī. Rīki ar līdzīgām funkcijām strauji tika ieviesti arī interneta meklēšanas programmās un citur.

Kas īsti ir mākslīgais intelekts? Vienkāršoti varam teikt, ka tas ir mēģinājums ar tehnoloģisku rīku palīdzību radīt cilvēka intelektam līdzīgu funkciju kopumu. Tomēr šeit slēpjas svarīga nianse, kas būtiski ietekmē tālākos secinājumus.
GoogleMicrosoftPsiholoģijaPrātsMākslīgais intelektstehnologijasInformācijas tehnoloģijasDatorzinātneNeirozinātneAugstās tehnoloģijasChatGPT

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit