"Tu to saliec gluži kā mēbeli no "Ikea", un vari lietot," telekanālam "7News" stāsta Ukrainas vēstnieks Austrālijā Vasils Mirošničenko. Viņš runā par droniem, kurus Austrālija sūta uz Ukrainu ik mēnesi – pa 100 gabaliem vienā piegādē. Tie izgatavoti no kartona un/vai putuplastam līdzīga materiāla, maksā ap 3,5 tūkstošiem gabalā un spēj veikt gan novērošanas, gan apgādes, gan trieciena funkcijas.
Par to, cik plaši šie kartona droni tiek izmantoti kaujas operācijās, daudz informācijas nav. Pagaidām zināmākā samērā uzticamā informācija ir par uzbrukumu Kurskas lidlaukam. Avoti Ukrainas drošības iestādēs izdevumam "PBK Ukraina" atklāja, ka triecienā bojāti četri iznīcinātāji "Su-30", viens "MiG-29" kā pretgaisa aizsardzības kompleksi "S-300" un "Pancir".
Vairākos avotos parādījusies informācija, ka starp uzbrukumā izmantotajiem droniem ir arī šie Austrālijas kompānijas "SYPAQ" ražotie droni, kuri kopš marta tiek piegādāti Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Mirošničenko kanālam "7News" atzina – viņa rīcībā ir arī informācija, ka šie droni izmantoti triecienos. Specifiski gan neviens konkrēts uzbrukums netika pieminēts.
Austrālijas uzņēmums "SYPAQ" dibināts 1992. gadā un ražo vairākus dronu modeļus – gan fiksēto spārnu, gan rotoru lidaparātus. Viens no šiem modeļiem ir arī "Corvo PPDS" jeb "Precision Payload Delivery System" – fiksēto spārnu drons, kura pamanāmākā īpašība ir, ka fizelāža un spārni veidoti no kartona. Vismaz tā vēsta vairums mediju. Ražotāja vietnē publicētajā tehnisko datu bukletā gan minēts, ka konstrukcija daļēji izgatavota no putuplasta vai līdzīga materiāla. Tas gan lietas būtību nekādi nemaina.
Dronu uz kaujas lauku var nogādāt nesaliktā veidā – plakanu gluži kā kartona kastes sagatavi –, un īsā laikā samontēt lietošanai bez speciāliem palīgrīkiem. Nesaliktā veidā drons ir ļoti kompakts – kaste ir 76 centimetrus gara, 51 centimetru plata un tikai 4,5 centimetrus bieza. Ārējās virsmas apstrādāts ar ūdeni atgrūdošu vasku, lai saglabātu struktūru arī mitros laikapstākļos. Tomēr fizelāža un spārni izmantojami tikai vienam lidojumam.
Ja drons lietots nevis triecienam, bet izlūkošanai, un atgriežas pie "saimniekiem" vienā gabalā, tad motoru un elektronikas moduli gan var izmantot atkārtoti. Līdzīgi arī tad, ja dronu izmanto apgādei. Tas nosēžas ieprogrammētajā vietā tuvu draudzīgajiem spēkiem, Ukrainas karavīri paņem kravu, kā arī dzinēju un elektroniku no drona, bet fizelāžu un spārnus var iznīcināt vai atstāt turpat.
Drona spārnu plētums ir divi metri, tā pašmasa – apmēram 2,4 kilogrami. Drons var vest līdz trim kilogramiem smagu kravu, un atkarībā no vedamās kravas tā darbības rādiuss ir no 40 līdz 120 kilometriem. Gaisā var pavadīt līdz trim stundām un pārvietojas ar 60 kilometrus stundā lielu ātrumu.
Operatoram iekārta arī nav jāvada reālā laikā – mērķus kā triecieniem, tā maršrutu novērošanas uzdevumiem var ieprogrammēt pirms tam, tad dronu palaist no rokas vai ar katapultu un pievērsties citiem uzdevumiem. Ar attiecīgu aparatūru apgādāti, šie droni var kalpot arī kā retranslācijas stacijas vietās, kur zemes līmenī ir apgrūtināti radiosakari starp vienībām.
To, vai nākotnē šie Austrālijas sūtītie droni Ukrainā redzēs plašāku pielietojumu, zināsim pēc laika. Tikmēr paši ražotāji apsver iespēju ar šo produktu mēģināt ieinteresēt arī Austrālijas bruņotos spēkus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
