Tā dēvētajiem kosmosa baroniem – miljardieriem, kuri būtisku daļu savas bagātības velta kosmosa tehnoloģiju attīstīšanai, grandiozas fantāzijas pa taisno no zinātniskās fantastikas žanra ir gandrīz vai obligāta īpašība. Īlons Masks ar savu vīziju par miljonu cilvēku uz Marsa līdz 2050. gadam un arī viņa konkurents Džefs Bezoss, kas iet vēl tālāk – triljons cilvēku Saules sistēmā un apaļi 1000 Einšteina līmeņa ģēniji. Taču, ja šī zinātniskā fantastika jebkad īstenotos, tai būtu arī tumšā puse.
Megakorporācijas "Amazon" līdera Bezosa kosmosa nozares uzņēmums "Blue Origin" pagaidām vēl krietni iepaliek no Īlona Maska "SpaceX", taču ir ar ielām ambīcijām nākotnē. Bezoss viesojās populārajā Leksa Fridmana podkāstā, kur runāja par cilvēces nākotni ārpus Zemes.
Viņš iedomājas triljonu cilvēku dzīvojam gigantiskās, pašpietiekamās kosmosa stacijās viscaur Saules sistēmā. Tādās, kādas tās 1976. gadā izdotajā grāmatā "The High Frontier: Human Colonies in Space" iztēlojās Džerards O'Nīls. Viņš fantazēja par diviem gigantiskiem, pretējos virzienos rotējošiem cilindriem. Katrs no tiem būtu astoņus kilometrus diametrā un 32 kilometrus garš. Rotācija ļautu radīt ko līdzīgu mākslīgajai gravitācijai (šis koncepts ir ļoti izplatīts fantāzijās par gigantiskām kosmosa stacijām), bet rotācija katram cilindram pretējā virzienā nepieciešama, lai mazinātu žiroskopiskos efektus un stabilizētu staciju.