Parastais "ChatGPT" uz jautājumu – kad es miršu? – atsakās atbildēt ar konkrētu prognozi, tā vietā skaidrojot, ka nāve ir nenovēršams, taču arī neprognozējams notikums. Taču Dānijas Tehniskās universitātes pētnieku mākslīgā intelekta rīks dara tieši to – prognozē cilvēku mūža ilgumu.
Kā zināms, "ChatGPT" ir čatbots, kas balstīts uz tā dēvēto lielo valodas modeli. Izanalizējis milzīgas datu kopas, tas ir "iepazinis" valodu struktūru un, ņemot vērā rakstītā kontekstu un valodas īpatnības, prognozē un ģenerē katru nākamo vārdu teikumā.
"Mēs izmantojām faktu, ka savā ziņā cilvēka mūžam ir līdzības ar valodu. Gluži kā vārdi teikumā seko citam noteiktā secībā, arī notikumi mūsu dzīvēs seko cits citam," žurnālam "New York Post" skaidro pētījuma vadošais autors Sūne Lēmans.
Neilgi pirms Ziemassvētkiem respektablajā zinātniskajā izdevumā "Nature Computational Science" publicēts Lēmana un kolēģu darbs "Using sequences of life-events to predict human lives" jeb, aptuveni tulkojot, dzīves notikumu secības izmantošana, lai prognozētu cilvēku dzīves tālāko ritējumu (un arī mūža ilgumu).
Lēmana komandas izmantotā datu kopa bija iespaidīga – apkopota informācija par lielu skaitu Dānijas iedzīvotāju laika posmā no 2008. līdz 2020. gadam. Kā būtiski datu punkti un dzīves notikumi ņemti ne tikai vecums, dzimums, ienākumu līmenis, izglītība, bet arī specifiski medicīniski notikumi (piemēram, pagātnē lauzta roka vai tamlīdzīgi), konkrēta specialitāte (piemēram, cilvēks strādā birojā sēdošu darbu vai ir pārdevējs tabakas preču veikalā), un cita specifiska informācija.
Lēmans skaidroja, ka datu kopas mērogs ļāva apmācīt algoritmu tā, ka arī individuālā līmenī visai precīzi var reprezentēt cilvēku dzīves notikumu trajektorijas un to, kā dažādu šķietami nesaistītu notikumu kombinācijas var ietekmēt dzīvildzi. Piemēram, savulaik pārciests infarkts kombinācijā ar pārvākšanos no pilsētas uz laukiem un izmaiņām atalgojuma līmenī.
Modelis pārbaudīts, parastā tekstā – gluži kā vienkāršā sarunā ar čatbotu – ievadot informāciju par kādu cilvēku. Piemēram, "Jānis 2015. gada septembrī strādāja par apsargu muzejā un algā saņēma 600 eiro "uz rokas"." Modelim bija jāprognozē, vai šis cilvēks, sākot no 2016. gada 1. janvāra, nodzīvos vēl vismaz četrus gadus. "Nāves kalkulatora" precizitāte bija iespaidīgi 75%. Lēmans gan "New York Post" uzsvēra, ka nevienam no pētījuma dalībniekiem netika nosaukts prognozētais atlikušā mūža ilgums. "Tas būtu ļoti bezatbildīgi," uzsver pētnieks.
Tāpat arī šis rīks nav pieejams publiski nedz privātpersonām, nedz pagaidām arī uzņēmumiem kā "ChatGPT" vai citi līdzīgi čatboti. Kaut apdrošināšanas kompānijas, visticamāk, būtu gatavas maksāt milzu naudu par rīku, kas ar augstu ticamības pakāpi ļauj prognozēt klientu mūža ilgumu (un te uzreiz ir arī virkne ētisku apsvērumu), Lēmans norāda, ka nav plānots šo modeli padarīt pieejamu korporācijām šādai izvērtēšanai indivīdu līmenī. "Taču mēs uzskatām, ka tāpat varam daudz no šī visa mācīties par faktoriem, kas ļauj paildzināt mūžu," piebilst pētnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
