Identificēšana pēc pirkstu nospiedumiem izsenis ir viens no galvenajiem "zelta standartiem" kriminālistikā. Tiesa, ne vienmēr neapgāžami precīza. Un ko darīt tad, ja nozieuma vietā atrasto nospiedumu datubāzē nav? Var gadīties, ka tieši tādēļ pierādījumi par kādu noziegumu uz ilgiem gadiem iegulst tā dēvēto "auksto lietu" atvilktnē. Proti, ir nonākuši strupceļā, kur bez jauniem pierādījumiem neiztikt. Kolumbijas Universitātes datorzinātnieka Geiba Guo un kolēģu pārliecība ir, ka viņu izstrādātā metode varētu palīdzēt dažu šādu "auksto lietu" atkal uzsildīt.
Proti, viņu izstrādātais mākslīgā intelekta rīks spēj ar samērā lielu ticamību noteikt līdzības starp viena cilvēka dažādu pirkstu nospiedumiem. Šobrīd, ja nozieguma vietā ir atstāts, teiksim, labās rokas zeltneša nospiedums, savukārt otrā nozieguma vietā, kur vaininieks ir tas pats pārkāpējs, atstāts labās rokas vidējā pirksta nospiedums, nav drošticamu metožu, lai šos pierādījumus "savilktu" kopā un noteiktu, ka tas ir viens un tas pats cilvēks. Vai arī, ja datubāzē ir tikai rādītājpirkstu un īkšķu nospiedumi, bet nozieguma vietā atstāts mazā pirkstiņa nospiedums.
"Ar mūsu atklājumu nu varam ar lielu ticamības pakāpi noteikt līdzības starp, piemēram, labās rokas rādītājpirkstu un kreisās rokas mazo pirkstiņu," vietnei "Live Science" apgalvo Guo. Mākslīgā intelekta rīka apmācīšanā izmantoti vairāk nekā 53 tūkstoši pirkstu nospiedumu no 917 cilvēkiem. Visi šobrīd ir miruši, un nospiedumi iegūti no publiskām datubāzēm. Pēc apmācīšanas algoritms pārbaudīts uz atsevišķu datu kopu un 77% gadījumos tam izdevies pareizi atpazīt, ka dažādu pirkstu nospiedumi pieder vienam cilvēkam.
Izklausās ļoti labi, vai ne? 77% ir krietni virs rezultāta, ko varētu sasniegt ar nejaušu minēšanu. Taču ar pētījuma publikāciju recenzētos žurnālos Guo komandai nemaz tik viegli negāja. Darbs iesniegts ne vienā vien, taču atkal un atkal noraidīts. To noraidīja arī prestižais "Science Advances", taču zinātnieku komanda nepadevās un iesniedza apelāciju.
Par pirkstu nospiedumu zinātnes vēsturi vairāk vari lasīt šajā rakstā:
Aiz restēm bez vainas. Cik maldinoša bijusi pirkstu nospiedumu zinātne
"Lietiskie pierādījumi nevar būt kļūdaini." Šo prātulu, ko 1953. gadā rokasgrāmatā "Crime Investigation" lika priekšā par modernās kriminālistikas tēvu dēvētais Pols Kērks, par neapgāžami patiesu noziegumu izmeklēšanā mēdz uzskatīt arī šodien. Var jau būt, ka lietiskie pierādījumi nekad nav kļūdaini, taču visai bieži kļūdaina bijusi cilvēku interpretācija par tiem, jo bijusi balstīta pieņēmumos bez stingra zinātniskā pamatojuma. Un gadījumu, kad apšaubāma zinātne aiz restēm ietupinājusi nevainīgus cilvēkus, nav maz.