Identificēšana pēc pirkstu nospiedumiem izsenis ir viens no galvenajiem "zelta standartiem" kriminālistikā. Tiesa, ne vienmēr neapgāžami precīza. Un ko darīt tad, ja nozieuma vietā atrasto nospiedumu datubāzē nav? Var gadīties, ka tieši tādēļ pierādījumi par kādu noziegumu uz ilgiem gadiem iegulst tā dēvēto "auksto lietu" atvilktnē. Proti, ir nonākuši strupceļā, kur bez jauniem pierādījumiem neiztikt. Kolumbijas Universitātes datorzinātnieka Geiba Guo un kolēģu pārliecība ir, ka viņu izstrādātā metode varētu palīdzēt dažu šādu "auksto lietu" atkal uzsildīt.
Proti, viņu izstrādātais mākslīgā intelekta rīks spēj ar samērā lielu ticamību noteikt līdzības starp viena cilvēka dažādu pirkstu nospiedumiem. Šobrīd, ja nozieguma vietā ir atstāts, teiksim, labās rokas zeltneša nospiedums, savukārt otrā nozieguma vietā, kur vaininieks ir tas pats pārkāpējs, atstāts labās rokas vidējā pirksta nospiedums, nav drošticamu metožu, lai šos pierādījumus "savilktu" kopā un noteiktu, ka tas ir viens un tas pats cilvēks. Vai arī, ja datubāzē ir tikai rādītājpirkstu un īkšķu nospiedumi, bet nozieguma vietā atstāts mazā pirkstiņa nospiedums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
